[PTS Vol S - 1] [\z S /] [\f I /]
[PTS Page 077] [\q 77/]
[BJT Vol S - 1] [\z S /] [\w I/]
[BJT Page 146] [\x 146/]

Suttantapiṭake
Saṃyuttanikāyo
Paṭhamo bhāgo
Sagāthavaggo
3. Kosalasaṃyuttaṃ
2. Aputtakavaggo

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.

 

3. 2. 1.

Sattajaṭilasuttaṃ

122. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Tena kho pana samayena bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito bahidvārakoṭṭhake nisinno hoti. Atha kho rājā pasenadikosalo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.

[PTS Page 078. [\q 78/] ] Tena kho pana samayena satta ca jaṭilā satta ca nigaṇṭhā satta ca acelakā1 satta ca ekasāṭakā satta ca paribbājakā parūḷhakacchanakhalomā khārivividhamādāya2 bhagavato avidūre atikkamanti. Atha kho rājā pasenadi kosalo uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā dakkhiṇajāṇumaṇḍalaṃ paṭhaviyaṃ nihantvā yena te satta ca jaṭilā satta ca nigaṇṭhā satta ca acelakā satta ca ekasāṭakā satta ca paribbājakā tenañjaliṃ paṇāmetvā tikkhattuṃ nāmaṃ sāvesi: rājāhaṃ bhante pasenadi kosalo, rājāhaṃ bhante pasenadī kosalo, rājāhaṃ bhante pasenadī kosaloti.

Atha kho rājā pasenadi kosalo acirapakkantesu tesu sattasu ca jaṭilesu sattasu ca nigaṇṭhesu sattasu ca acelakesu sattasu ca ekasāṭakesu sattasu ca paribbājakesu yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṃ etadavoca: ye te bhante loke arahanto vā arahattamaggaṃ vā samāpannā ete tesaṃ aññatarāti.

Dujjānaṃ kho etaṃ mahārāja tayā gihinā kāmabhoginā puttasambādhasayanaṃ ajjhāvasantena kāsikacandanaṃ paccanubhontena mālāgandhavilepanaṃ dhārayantena jātarūparajataṃ sādiyantena ime vā arahanto ime vā arahattamaggaṃ samāpannā, ti.

1. Acelā-syā. [PTS] sī 1. 2. 2. Khārividhaṃ ādāya -[PTS]

[BJT Page 148] [\x 148/]

Saṃvāsena kho maharāja sīlaṃ veditabbaṃ. Tañca kho dīghena addhunā na ittaraṃ1. Manasikarotā no amanasikarotā. Paññavatā2 no duppaññena. Saṃvohārena kho mahārāja soceyyaṃ veditabbaṃ. Tañca ko dīghena addhunā na ittaraṃ1. Manasikarotā no amanasikarotā. Paññavatā2 no duppaññena. Āpadāsu kho mahārāja thāmo veditabbo. So ca kho dīghena addhunā na ittaraṃ1. Manasikarotā no amanasikarotā. Paññavatā2 no duppaññena. [PTS Page 079. [\q 79/] ] Sākacachāya kho mahārāja paññā veditabbā. Sā ca kho dīghena addhunā na ittaraṃ1. Manasikarotā no amanasikarotā. Paññavatā2 no duppaññenāti.

Acchariyaṃ bhante abbhutaṃ bhante, yāva subhāsitamidaṃ bhantena bhagavatā: 'dujjānaṃ kho etaṃ mahārāja tayā gihinā kāmabhoginā puttasambādhasayanaṃ ajjhāvasantena kāsikacandanaṃ paccanubhontena mālāgandhavilepanaṃ dhārayantena jātarūparajataṃ sādiyantena 'ime vā arahanto ime vā arahattamaggaṃ samāpannā'ti. Saṃvāsena kho maharāja sīlaṃ veditabbaṃ. Tañca kho dīghena addhunā na ittaraṃ1. Manasikarotā no amanasikarotā, paññavatā2 no duppaññena. Saṃvohārena kho mahārāja soceyyaṃ veditabbaṃ. Tañca kho dīghena addhunā na ittaraṃ1. Manasikarotā no amanasikarotā. Paññavatā2 no duppaññena. Āpadāsu kho mahārāja thāmo veditabbo. So ca kho dīghena addhunā na ittaraṃ1. Manasikarotā no amanasikarotā. Paññavatā2 no duppaññena. Sākacchāya kho mahārāja paññā veditabbā. Sā ca kho dīghena addhunā na ittaraṃ1. Manasikarotā no amanasikarotā. Paññavatā2 no duppaññenāti.

Ete bhante mama purisā cārā3 ocarakā janapadaṃ ocaritvā āgacchanti. Tehi paṭhamaṃ ociṇṇaṃ4 ahaṃ pacchā oyāyissāmi5. Idāni te bhante rajojallaṃ pavāhetvā sunhātā suvilittā kappitakesamassū odātavatthavasanā6 pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgībhūtā paricārayissantīti.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imā gāthāyo abhāsi:

Na vaṇṇarūpena naro sujāno
Na vissase ittaradassanena,
Susaññatānaṃ hi viyañjanena
Asaññatā lokamimaṃ caranti.
Patirūpako mattikā7 kuṇḍaloca
Lohaḍḍhamāsova suvaṇṇachanno,
Caranti eke8 parivārachannā
Anto asuddhā bahi sobhamānāti.

 

3. 2. 2.

Pañcarājasuttaṃ

123. Sāvatthiyaṃ -

Tena kho pana samayena pañcannaṃ rājūnaṃ pasenadipamukhānaṃ pañcahi kāmaguṇehi samappitānaṃ samaṅgībhūtānaṃ paricārayamānānaṃ ayamantarā kathā udapādi: kinnu kho kāmānaṃ agganti. 5.

1. Itaraṃ - [PTS] Syā. 2. Paññāvatā- [PTS] 3. Corā sīmu. 2. Carā machasaṃ. [PTS] 4. Otiṇṇaṃ - sīmu2 5. Osāpayissāmi. Machasaṃ. [PTS] ohayissāmi- syā. 6. Odāta vatthā- machasaṃ, [PTS] 7. Mattika-syā [PTS] 8. Loke-machasaṃ, syā.

[BJT Page 150] [\x 150/]

Tatrekacce evamāhaṃsu: rūpā kāmānaṃ agganti. Ekacce evamāhaṃsu: saddā kāmānaṃ agganti. Ekacce evamāhaṃsu: gandhā kāmānaṃ agganti. Ekacce evamāhaṃsu: rasā kāmānaṃ agganti. Ekacce evamāhaṃsu: [PTS Page 080. [\q 80/] ] Phoṭṭhabbā kāmānaṃ agganti. Yato kho te rājāno1 nāsakkhiṃsu aññamaññaṃ saññāpetuṃ. Atha kho rājā pasenadi kosalo te rājāno etadavoca: āyāma mārisā yena bhagavā tenupasaṅkamissāma. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etamatthaṃ paṭipucchissāma. Yathā no bhagavā vyākarissati tathā naṃ dhāressāmāti. 2

Evaṃ mārisāti kho te rājāno rañño pasenadissa kosalassa paccassosuṃ. Atha kho te pañca rājāno pasenadippamukhā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṃ etadavoca: "idha bhante amhākaṃ pañcannaṃ rājūnaṃ pañcahi kāmaguṇehi samappitānaṃ samaṅgībhūtānaṃ paricārayamānānaṃ ayamantarā kathā udapādi: kinnu kho kāmānaṃ agganti?. Ekacce evamāhaṃsu: rūpā kāmānaṃ agganti. Ekacce evamāhaṃsu: saddā kāmānaṃ agganti. Ekacce evamāhaṃsu: gandhā kāmānaṃ agganti. Ekacce evamāhaṃsu: rasā kāmānaṃ agganti. Ekacce evamāhaṃsu: phoṭṭhabbā kāmānaṃ agganti. Kinnu kho bhante kāmānaṃ aggana"ti?

Manāpapariyantaṃ khvāhaṃ mahārāja pañcasu kāmaguṇesu agganti vadāmi. Te'va3 mahārāja rūpā ekaccassa manāpā honti. Te'va3 rūpā ekaccassa amanāpā honti. Yehi ca yo rūpehi attamano hoti, paripuṇṇasaṅkappo, so tehi rūpehi aññaṃ rūpaṃ uttaritaraṃ vā paṇītataraṃ vā na pattheti. Te tassa rūpā paramā honti. Te tassa rūpā anuttarā honti.

Te'va3 mahārāja saddā ekacchassa manāpā honti. Te'va saddā ekaccassa amanāpā honti. Yehi ca yo saddehi attamano hoti, paripuṇṇasaṅkappo, so tehi saddehi aññaṃ saddaṃ uttaritaraṃ vā paṇītataraṃ vā na pattheti, te tassa saddā paramā honti. Te tassa saddā anuttarā honti.

 Te'va3 mahārāja gandhā ekacchassa manāpā honti. Te'va gandhā ekaccassa amanāpā honti. Yehi ca yo gandhehi attamano hoti, paripuṇṇasaṅkappo, so tehi gandhehi aññaṃ gandhaṃ uttaritaraṃ vā paṇītataraṃ vā na pattheti, te tassa gandhā paramā honti. Te tassa gandhā anuttarā honti.

Te'va3 mahārāja rasā ekaccassa manāpā honti. Te'va rasā ekaccassa amanāpā honti. Yehi ca yo rasehi attamano hoti, paripuṇṇasaṅkappo, so tehi rasehi aññaṃ rasaṃ uttaritaraṃ vā paṇītataraṃ vā na pattheti, te tassa rasā paramā honti. Te tassa rasā anuttarā honti.

Te'va mahārāja phoṭṭhabbā ekaccassa manāpā honti. Te'va3 phoṭṭhabbā ekaccassa amanāpā honti. [PTS Page 081. [\q 81/] ] Yehi ca yo poṭṭhabbehi attamano hoti, paripuṇṇasaṅkappo, so tehi phoṭṭhabbehi aññaṃ phoṭṭhabbaṃ uttaritaraṃ vā paṇītataraṃ vā na pattheti. Te tassa phoṭṭhabbā paramā honti. Te tassa phoṭṭhabbā anuttarā hontīti.

Tena kho pana samayena candanaṅgaliko upāsako tassaṃ parisāyaṃ nisinno hoti. Atha kho candanaṅgaliko upāsako uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca: paṭibhāti maṃ bhagavā, paṭibhāti maṃ sugatāti.

"Paṭibhātu taṃ candanaṅgalikā" ti bhagavā avoca.

Atha kho candanaṅgaliko upāsako bhagavato sammukhā tadanurūpāya gāthāya abhitthavi:

1. Mahārājāno - sīmu1. 2. Dhāreyyāmāti - sīmu 2 syā, [PTS] 3. Te ca - sīmu, 2 [PTS] ye ca -syā.

[BJT Page 152] [\x 152/]

Padumaṃ yathā kokanadaṃ sugandhaṃ
Pāto siyā phullamavītagandhaṃ,
Aṅgīrasaṃ passa virocamānaṃ
Tapannamādiccamivantalikkheti.

Atha kho te pañca rājāno candanaṅgalikaṃ upāsakaṃ pañcahi uttarāsaṅgehi acchādesuṃ. Atha kho candanaṅgaliko upāsako tehi pañcahi uttarāsaṅgehi bhagavantaṃ acchādesīti.

 

3. 2. 3.

Doṇapākasuttaṃ

124. Sāvatthiyaṃ -

Tena kho pana samayena rājā pasenadi kosalo doṇapākaṃ sudaṃ1 paribhuñjati. Atha kho rājā pasenadī kosalo bhuttāvī mahassāsī yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.

Atha kho bhagavā taṃ rājānaṃ pasenadiṃ kosalaṃ bhuttāviṃ mahassāsiṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ gāthaṃ abhāsi:

Manujassa sadā satīmato mattaṃ jānato laddhabhojane,
Tanu tassa2 bhavanti vedanā sanikaṃ jīrati āyupālayanti.

[PTS Page 082. [\q 82/] ] Tena kho pana samayena sudassano māṇavo rañño pasenadissa kosalassa piṭṭhito ṭhito hoti. Atha kho rājā pasenadi kosalo sudassanaṃ māṇavaṃ āmantesi: " ehi tvaṃ tāta sudassana, bhagavato santike imaṃ gāthaṃ pariyāpuṇitvā mama bhattābhihāre bhāsa. Ahañca te devasikaṃ kahāpaṇasataṃ niccabhikkhaṃ3 pavattayissāmīti. " Evaṃ devāti kho sudassano māṇavo rañño pasenadissa kosalassa paṭissutvā4 bhagavato santike imaṃ gāthaṃ pariyāpuṇitvā pasenadissa kosalassa bhattābhihāre sudaṃ bhāsati:

"Manujassa sadā satīmato mattaṃ jānato laddhabhojane,
Tanu tassa2 bhavanti vedanā sanikaṃ jīrati āyupālayanti. "

Atha kho rājā pasenadī kosalo anupubbena nāḷikodanaparamatāya saṇṭhāsi. Atha kho rājā pasenadi kosalo aparena samayena sallikhitagatto5 pāṇinā gattāni anumajjanto tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi:

"Ubhayena vata maṃ so bhagavā atthena anukampi,
diṭṭhadhammikena ceva atthena samparāyikena cā"ti.

1. Doṇapākakuraṃ- machasaṃ. Doṇapākasudaṃ - sīmu. 2. Tanukassa - machasaṃ. Syā. 3. Niccaṃ bhikkhaṃ -machasaṃ niccabhattaṃ -syā 4. Paṭissuṇitvā-syā [PTS] 5. Susallikhitagatto- machasaṃ, syā.

[BJT Page 154] [\x 154/]

 

3. 2. 4.

Paṭhamasaṅgāmasuttaṃ

125. Sāvatthiyaṃ -

Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto caturaṅginiṃ senaṃ sannayhitvā rājānaṃ pasenadiṃ kosalaṃ abbhūyyāsi yena kāsi.

Assosi kho rājā pasenadi kosalo "rājā kira māgadho ajātasattu vedehiputto caturaṅginiṃ senaṃ sannayhitvā mamaṃ abbhūyyāto yena kāsī"ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo caturaṅginiṃ senaṃ sannayhitvā rājānaṃ māgadhaṃ ajātasattuṃ vedehiputtaṃ paccuyyāsi yena kāsi.

[PTS Page 083. [\q 83/] ] Atha kho rājā ca māgadho ajātasattu vedehiputto rājā ca pasenadi kosalo saṅgāmesuṃ. Tasmiṃ kho pana saṅgāme rājā māgadho ajātasattu vedehiputto rājānaṃ pasenadiṃ kosalaṃ parājesi. Parājito ca rājā pasenadi kosalo sakameva rājadhāniṃ sāvatthiṃ pāyāsi1.

Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pavisiṃsu. Sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhu bhagavantaṃ etadavocuṃ:

Idha bhante rājā māgadho ajātasattu vedehiputto caturaṅginiṃ senaṃ sannayhitvā rājānaṃ pasenadiṃ kosalaṃ abbhūyyāsi yena kāsi. Assosi kho rājā pasenadi kosalo "rājā kira māgadho ajātasattu vedehiputto caturaṅginiṃ senaṃ sannayhitvā mamaṃ abbhūyyāto yena kāsi"ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo caturaṅginiṃ senaṃ sannayhitvā rājānaṃ māgadhaṃ ajātasattuṃ vedehi puttaṃ paccuyyāsi yena kāsi. Atha kho bhante rājā ca māgadho ajātasattu vedehiputto rājā ca pasenadi kosalo saṅgāmesuṃ.

Tasmiṃ kho pana bhante, saṅgāme rājā māgadho ajātasattu vedehi putto rājānaṃ pasenadiṃ kosalaṃ parājesi. Parājito ca bhante, rājā pasenadi kosalo sakameva rājadhāniṃ sāvatthiṃ pāyāsīti.

Rājā bhikkhave, māgadho ajātasattu vedehiputto pāpamitto pāpasahāyo pāpasampavaṅko. Rājā ca kho bhikkhave, pasenadi kosalo kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. Ajjatañca2 bhikkhave rājā pasenadi kosalo imaṃ rattiṃ dukkhaṃ sessati3 parājitoti.

Jayaṃ veraṃ pasavati dukkhaṃ seti parājito,
Upasanto sukhaṃ seti hitvā jayaparājayanti.

1. Paccuyyāsi-machasaṃ. Syā, sīmu1. 2. Ajjeva. Machasaṃ. Sī1. Syā. 3. Seti, machasaṃ. Sī1.

[BJT Page 156. [\x 156/] ]

 

3. 2. 5.

Dutiyasaṅgāmasuttaṃ

126. Sāvatthiyaṃ -

Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto caturaṅginiṃ [PTS Page 084. [\q 84/] ] Senaṃ sannayhitvā rājānaṃ pasenadiṃ kosalaṃ abbhūyyāsi yena kāsi. Assosi kho rājā pasenadi kosalo "rājā kira māgadho ajātasattu vedehiputto caturaṅginiṃ senaṃ sannayhitvā mamaṃ abbhūyyāto yena kāsī"ti.

Atha kho rājā pasenadi kosalo caturaṅginiṃ senaṃ sannayhitvā rājānaṃ māgadhaṃ ajātasattuṃ vedehi puttaṃ paccuyyāsi yena kāsi.

Atha kho rājā ca māgadho ajātasattu vedehiputto rajā ca pasenadi kosalo saṅgāmesuṃ. Tasmiṃ kho pana saṅgāme rājā pasenadi kosalo rājānaṃ māgadhaṃ ajātasattuṃ vedehiputtaṃ parājesi. Jīvagāhañca2 naṃ aggahesi.

Atha kho rañño pasenadissa kosalassa etadahosi: kiñcāpi kho myāyaṃ rājā māgadho ajātasattu vedehiputto adubbhantassa dubbhati. Atha ca pana me bhāgineyyo hoti. Yannūnāhaṃ rañño māgadhassa ajātasattuno3 vedehiputtassa sabbaṃ hatthikāyaṃ pariyādiyitvā sabbaṃ assakāyaṃ pariyādiyitvā sabbaṃ rathakāyaṃ pariyādiyitvā sabbaṃ pattikāyaṃ pariyādiyitvā jivantameva naṃ ossajjeyyanti4.

Atha kho rājā pasenadi kosalo rañño māgadhassa ajātasattuno vedehiputtassa sabbaṃ hatthikāyaṃ pariyādiyitvā sabbaṃ assakāyaṃ pariyādiyitvā sabbaṃ rathakāyaṃ pariyādiyitvā sabbaṃ pattikāyaṃ pariyādiyitvā jivantameva naṃ ossajji 5.

Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pavisiṃsu. Sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapāta paṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ:

[PTS Page 085. [\q 85/] ] Idha bhante rājā māgadho ajātasattu vedehiputto caturaṅginiṃ senaṃ sannayhitvā rājānaṃ pasenadiṃ kosalaṃ abbhūyyāsi yena kāsi. Assosi kho rājā pasenadi kosalo "rājā kira māgadho ajātasattu vedehiputto caturaṅginiṃ senaṃ sannayhitvā mamaṃ abbhūyyāto yena kāsi"ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo caturaṅginiṃ senaṃ sannayhitvā rājānaṃ māgadhaṃ ajātasattuṃ vedehi puttaṃ paccuyyāsi yena kāsi. Atha kho bhante rājā ca māgadho ajātasattu vedehiputto rājā ca pasenadi kosalo saṅgāmesuṃ. Tasmiṃ kho pana bhante, saṅgāme rājā pasenadi kosalo rājānaṃ māgadhaṃ ajātasattuṃ vedehiputtaṃ parājesi. Jivagāhañca naṃ aggahesi.

1. Kāsī- [PTS] 2. Jivaggāhaṃ- machasaṃ, [PTS] 3. Ajātasattussa-sīmu, 1. 2. 4. Osajjeyyaṃ - machasaṃ 5. Osajji-machasaṃ.

[BJT Page 158] [\x 158/]

Atha kho bhante, rañño pasenadissa kosalassa etadahosi: kiñcāpi kho myāyaṃ rājā māgadho ajātasattu vedehiputto adubbhantassa dubbhati. Atha ca pana me bhāgineyyo hoti. Yannūnāhaṃ rañño māgadhassa ajātasattuno3 vedehi puttassa sabbaṃ hatthikāyaṃ pariyādiyitvā sabbaṃ assakāyaṃ pariyādiyitvā sabbaṃ ratha kāyaṃ pariyādiyitvā sabbaṃ pattikāyaṃ pariyādiyitvā jivantameva naṃ ossajjeyyanti. Atha kho bhante, rājā pasenadi kosalo rañño māgadhassa ajātasattuno vedehi puttassa sabbaṃ hatthikāyaṃ pariyādiyitvā sabbaṃ assakāyaṃ pariyādiyitvā sabbaṃ rathakāyaṃ pariyādiyitvā sabbaṃ pattikāyaṃ pariyādiyitvā jivantameva naṃ ossajji.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imā gāthāyo abhāsi:
Vilumpateva puriso yāvassa upakappati,
Yadā caññe vilumpanti so vilutto viluppati1.
Ṭhānaṃ hi maññati bālo yāva pāpaṃ na paccati,
Yadā ca paccati pāpaṃ atha2 bālo dukkhaṃ nigacchati.
Hantā labhati hantāraṃ jetāraṃ labhate jayaṃ,
Akkosako ca akkosaṃ rosetārañca rosako,
Atha kammavivaṭṭena so vilutto viluppatīti1.

 

3. 2. 6.

Dhītusuttaṃ

127. Sāvatthiyaṃ -

[PTS Page 086. [\q 86/] ] Atha kho rājā pasenadi kosalo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.

Atha kho aññataro puriso yena rājā pasenadi kosalo tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā rañño pasenadissa kosalassa upakaṇṇake ārocesi: mallikā deva, devī dhītaraṃ vijātāti. Evaṃ vutte rājā pasenadi kosalo anattamano ahosi.

Atha kho bhagavā rājānaṃ pasenadiṃ kosalaṃ anattamanaṃ3 viditvā tāyaṃ velāyaṃ imā gāthāyo abhāsi:

Itthī pi hi ekacciyā seyyā posa janādhipa,
Medhāvinī sīlavatī sassudevā patibbatā.
Tassā yo jāyatī poso sūro hoti disampati,
Tādisā subhagiyā4 putto rajjampi anusāsatīti.

1. Vilumpati-syā, sīmu, 1, 2. Sī2, [PTS] 2. Atha dukkhaṃ-machasaṃ 3. Anattamanataṃ-machasaṃ, sīmu1, [PTS] 4. Subhariyā -[PTS]

[BJT Page 160] [\x 160/]

 

3. 2. 7.

Appamādasuttaṃ

128. Sāvatthiyaṃ -

Ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṃ etadavoca: atthi nu kho bhante eko dhammo yo ubho atthe samadhigayha1 tiṭṭhati, diṭṭhadhammikañceva atthaṃ samparāyikañcāti.

Atthi kho mahārāja eko dhammo yo ubho atthe samadhigayha1 tiṭṭhati, diṭṭhadhammikañceva atthaṃ samparāyikañcāti.

Katamo pana bhante eko dhammo yo ubho atthe samadhigayha1 tiṭṭhati, diṭṭhadhammikañceva atthaṃ samparāyikañcāti?

Appamādo kho mahārāja eko dhammo yo ubho atthe samadhigayha1 tiṭṭhati diṭṭhadhammikañceva atthaṃ samparāyikañcāti. Seyyathāpi mahārāja yāni kānici jaṅgamānaṃ2 pāṇānaṃ padajātāni sabbāni tāni hatthipade samodhānaṃ gacchanti, hatthipadaṃ tesaṃ aggamakkhāyati yadidaṃ mahantattena. Evameva kho mahārāja appamādo eko dhammo yo [PTS Page 087. [\q 87/] ] Ubho atthe samadhigayha1 tiṭṭhati diṭṭhadhammikañceva atthaṃ samparāyikañcāti.

Āyuṃ ārogiyaṃ vaṇṇaṃ saggaṃ uccākulīnataṃ,
Ratiyo patthayantena uḷārā aparāparā,
Appamādaṃ pasaṃsanti puññakiriyāsu paṇḍitā
Appamatto ubho atthe adhigaṇhāti3 paṇḍito,
Diṭṭhe dhamme ca yo attho yo cattho samparāyiko
Atthābhisamayā dhīro paṇḍitoti pavuccatīti.

3. 2. 8.

Kalyāṇamittasuttaṃ *

129. Sāvatthiyaṃ -

Ekamantaṃ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṃ etadavoca: idha mayhaṃ bhante rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi: svākkhāto bhagavatā dhammo. So ca kho kalyāṇamittassa kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa no pāpamittassa no pāpasahāyassa no pāpasampavaṅkassāti.

1. Samadhiggayha-machasaṃ, syā. [PTS] 2. Jaṅgalānaṃ-machasaṃ, syā 3. Adhiggaṇhāti machasa, syā. *Dutiyappamādasuttaṃ-syā, [PTS]

[BJT Page 162] [\x 162/]

Evametaṃ mahārāja, evametaṃ mahārāja, svākkhāto mahārāja mayādhammo. So ca kho kalyāṇamittassa kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa. No pāmittassa no pāpasahāyassa no pāpasampavaṅkassāti.

Ekamidāhaṃ, mahārāja, samayaṃ sakkesu viharāmi nāgarakaṃ nāma sakyānaṃ nigamo. Atha kho mahārāja ānando bhikkhu yenāhaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho mahārāja ānando bhikkhu maṃ etadavoca: upaḍḍhamidaṃ bhante brahmacariyassa yadidaṃ kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅakatāti. Evaṃ vuttāhaṃ mahārāja ānandaṃ bhikkhuṃ etadavocaṃ: mā hevaṃ ānanda, mā hevaṃ ānanda, sakalameva hidaṃ ānanda brahmacariyaṃ yadidaṃ kalyāṇamittatā [PTS Page 088. [\q 88/] ] Kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā. Kalyāṇamittassetaṃ ānanda bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati2 ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissatīti

Kathañca ānanda bhikkhu kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti3 ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idhānanda bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Sammāvācaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Sammākammantaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Sammāājivaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Sammāvāyāmaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Sammāsatiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho ānanda bhikkhu kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti.

Tadamināpetaṃ ānanda pariyāyena veditabbaṃ: yathā sakalamevidaṃ brahmacariyaṃ yadidaṃ kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatāti.

Mamaṃ hi ānanda kalyāṇamittaṃ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti. Jarādhammā sattā jarāya parimuccanti. Vyādhidhammā sattā vyādhinā4 parimuccanti. Maraṇadhammā sattā maraṇena parimuccanti. Sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccanti. Iminā kho etaṃ ānanda pariyāyena veditabbaṃ: yathā sakalamevahidaṃ brahmacariyaṃ yadidaṃ kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatāti.

Tasmātiha te mahārāja evaṃ sikkhitabbaṃ: kalyāṇamitto bhavissāmi kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅkoti. Evaṃ hi te mahārāja sikkhitabbaṃ. Kalyāṇamittassa te mahārāja kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa ayaṃ [PTS Page 089. [\q 89/] ] Eko dhammo upanissāya vihātabbo appamādo kusalesu dhammesu.

1. Nagarakaṃ-machasaṃ. Syā. 2. Bhāveyya-sīmu. 3. Antaritapāṭho na dissate. [PTS] Potthake. 4. Vyādhito - machasaṃ, syā. Vyādhiyā [PTS]

[BJT Page 164] [\x 164/]

Appamattassa te mahārāja viharato appamādaṃ upanissāya itthāgārassa1 evaṃ bhavissati: rājā kho appamatto viharati appamādaṃ upanissāya. Handa mayampi appamattā viharāma appamādaṃ upanissāyāti.

Appamattassa te mahārāja viharato appamādaṃ upanissāya khattiyānampi anuyuttānaṃ2 evaṃ bhavissati: rājā kho appamatto viharati appamādaṃ upanissāya. Handa mayampi appamattā viharāma appamādaṃ upanissāyāti.

Appamattassa te māhārāja viharato appamādaṃ upanissāya balakāyassapi evaṃ bhavissati: rājā kho appamatto viharati appamādaṃ upanissāya. Handa mayampi appamattā viharāma appamādaṃ upanissāyāti.

Appamattassa te māhārāja viharato appamādaṃ upanissāya negamajānapadassāpi3 evaṃ bhavissati: rājā kho appamatto viharati appamādaṃ upanissāya. Handa mayampi appamattā viharāma appamādaṃ upanissāyāti.

Appamattassa te māhārāja viharato appamādaṃ upanissāya attāpi gutto rakkhito bhavissati, itthāgārampi guttaṃ rakkhitaṃ bhavissati, kosakoṭṭhāgārampi guttaṃ rakkhitaṃ bhavissatīti.

Bhoge patthayamānena uḷāre aparāpare,
Appamādaṃ pasaṃsanti puññakiriyāsu paṇḍitā.
Appamatto ubho atthe adhigaṇhāti paṇḍito,
Diṭṭhe4 dhamme ca yo attho yo cattho samparāyiko,
Atthābhisamayā dhīro paṇḍitoti pavuccatīti.

 

3. 2. 9.

Paṭhamaṃ aputtakasuttaṃ

130. Sāvatthiyaṃ -

Atha kho rājā pasenadi kosalo divādivassa yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho rājānaṃ pasenadiṃ5 kosalaṃ bhagavā etadavoca: handa kuto nu tvaṃ mahārāja divādivassāti?

1. Itthāgārassa anuyantassa-machasaṃ, anuyāyantassa-syā. 2. Anuyuttānaṃ-syā, machasaṃ. 3. Jānapadassapi-machasaṃ, [PTS] 4. Diṭṭheva dhamme-sīmu. 5. Pasenadi-katthaci.

[BJT Page 166] [\x 166/]

Idha bhante sāvatthiyaṃ seṭṭhi gahapati kālakato. 1 Tamahaṃ aputtakaṃ sāpateyyaṃ rājantepuraṃ atiharitvā āgacchāmi. Asīti bhante satasahassāni hiraññasseva, ko [PTS Page 090. [\q 90/] ] Pana vādo rūpiyassa. Tassa kho pana bhante seṭṭhissa gahapatissa evarūpo bhattabhogo ahosi:kaṇājakaṃ bhūñjati bilaṅgadutiyaṃ.Evarapo vatthabhogo ahosi. Sāṇaṃ dhāreti tipakkhavasanaṃ. Evarūpo yānabhogo ahosi: jajjararathakena yāti paṇṇacchattakena dhāriyamānenāti.

Evametaṃ mahārāja, evametaṃ mahārāja, asappuriso kho mahārāja uḷāre bhoge labhitvā neva attānaṃ sukheti pīṇeti. Na mātāpitaro sukheti pīṇeti. Na puttadāraṃ sukheti pīṇeti. Na dāsakammakaraporise sukheti pīṇeti. Na mittāmacce sukheti pīṇeti. Na samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṃ dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpeti sovaggikaṃ sukhavipākaṃ saggasaṃvattanikaṃ. Tassa te bhoge evaṃ sammā aparibhūñjiyamāne2 rājāno vā haranti, corā vā haranti. Aggi vā ḍahati. Udakaṃ vā vahati. Appiyā vā dāyādā haranti. Evaṃ sa te3 māhārāja bhogā sammā aparibhuñjiyamānā4 parikkhayaṃ gacchanti no paribhogaṃ.

Seyyathāpi mahārāja, amanussaṭṭhāne pokkharaṇī acchodakā sītodakā sātodakā setakā5 supatitthā ramaṇīyā. Taṃ jano neva hareyya, na piveyya, na nahāyeyya, na yathāppaccayaṃ vā kareyya. Evaṃ hi taṃ mahārāja udakaṃ sammā aparibhūñjiyamānaṃ parikkhayaṃ gaccheyya no paribhogaṃ.

Evameva kho mahārāja, asappuriso uḷāre bhoge labhitvā nevattānaṃ sukheti pīṇeti na mātāpitaro sukheti pīṇeti. Na puttadāraṃ sukheti pīṇeti. Na dāsakammakaraporise sukheti pīṇeti. Na mittāmacce sukheti pīṇeti. Na samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṃ dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpeti sovaggikaṃ sukhavipākaṃ saggasaṃvattanikaṃ. Tassa te bhoge evaṃ sammā aparibhūñjiyamāne2 rājāno vā

Haranti, corā vā haranti, aggi vā ḍahati, udakaṃ vā vahati, appiyā vā dāyādā haranti. Evaṃ sa te mahārāja bhogā sammā aparibhuñjiyamānā parikkhayaṃ gacchanti no paribhogaṃ.

Sappuriso ca kho mahārāja uḷāre bhoge labhitvā attānaṃ sukheti pīṇeti. Mātāpitaro sukheti pīṇeti. Puttadāraṃ sukheti pīṇeti. Dāsakammakaraporise sukheti pīṇeti. Mittāmacce sukheti pīṇeti. Samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṃ dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpeti sovaggikaṃ sukhavipākaṃ saggasaṃvattanikaṃ. Tassa te bhoge evaṃ sammā paribhūñjiyamāne neva rājāno [PTS Page 091] [\q 91/] haranti, na corā haranti. Na aggi ḍahati. Na udakaṃ vahati. Na appiyā dāyādā haranti. Evaṃ sa te māhārāja bhogā sammā paribhuñjiyamānā paribhogaṃ gacchanti no parikkhayaṃ.

Seyyathāpi mahārāja gāmassa vā nigamassa vā avidūre pokkharaṇī acchodakā sītodakā sātodakā setakā supatitthā ramaṇīyā. Taṃ jano hareyyapi piveyyapi nahāyeyyapi yathāppaccayampi kareyya. Evaṃ hi taṃ mahārāja udakaṃ sammā paribhuñjiyamānaṃ paribhogaṃ gaccheyya no parikkhayaṃ evameva kho mahārāja dhīro sappuriso uḷāre bhoge labhitvā attānaṃ sukheti pīṇeti mātāpitaro sukheti pīṇeti. Puttadāraṃ sukheti pīṇeti. Dāsakammakaraporise sukheti

Pīṇeti. Mittāmacce sukheti pīṇeti. Samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṃ dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpeti sovaggikaṃ sukhavipākaṃ saggasaṃvattanikaṃ. Tassa te bhoge evaṃ sammā paribhūñjiyamāne neva rājāno haranti, na corā haranti. Na aggi ḍahati. Na udakaṃ vahati. Na appiyā dāyādā haranti. Evaṃ sa te māhārāja bhogā sammā paribhuñjiyamānā paribhogaṃ gacchanti no parikkhayanti.

1. Nālakato-machasaṃ. 2. Aparibhuñjamāno-sīmu, [PTS] sī. 2. 3. Evaṃsante-sīmu, [PTS] sī2. 4. Aparibhuñjamāno-sīmu, syā, [PTS] sī2. 5. Setodakā-machasaṃ.

[BJT Page 168] [\x 168/]

Amanussaṭṭhāne udakaṃ va sītaṃ tadapeyyamānaṃ parisosameti,
Evaṃ dhanaṃ kāpuriso labhitvā nevattanā bhuñjati no dadāti.
Dhīro ca viññū adhigamma bhoge yo bhuñjati kiccakaro ca hoti,
So ñātisaṅghaṃ nisabho bharitvā anindito saggamupeti ṭhānanti.

 

3. 2. 10.

Dutiyaṃ aputtakasuttaṃ

131. Sāvatthiyaṃ -

Atha kho rājā pasenadi kosalo divādivassa yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho rājānaṃ pasenadiṃ kosalaṃ bhagavā etadavoca: handa kuto nu tvaṃ mahārāja āgacchasi divādivassāti?

Idha bhante sāvatthiyaṃ seṭṭhi gahapati kālakato. Tamhaṃ aputtakaṃ sāpateyyaṃ rājantepuraṃ atiharitvā āgacchāmi. Sataṃ bhante satasahassānaṃ1 hīraññasseva, ko pana vādo rūpiyassa. Tassa kho pana bhante seṭṭhissa gahapatissa evarūpo bhattabhogo ahosi: kaṇājakaṃ bhuñjati biḷaṅgadutiyaṃ. Evarūpo vatthabhogo ahosi: sāṇaṃ dhāreti [PTS Page 092] [\q 92/] tipakkhavasanaṃ. Evarūpo yānabhogo ahosi: jajjararathakena yāti paṇṇacchattakena dhāriyamānenāti.

Evametaṃ mahārāja, evametaṃ mahārāja, bhūtapubbaṃ so mahārāja seṭṭhi gahapati tagarasikhiṃ2 nāma paccekasambuddhaṃ3 piṇḍapātena paṭipādesi. " Detha samaṇassa piṇḍanti" vatvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Datvā ca pana pacchā vippaṭisāri ahosi: " varametaṃ piṇḍapātaṃ dāsā vā kammakarā vā bhūñjeyyunti" bhātūcca pana ekaputtakaṃ sāpateyyassa kāraṇā jīvitā voropesi.

Yaṃ kho so mahārāja seṭṭhi gahapati tagarasikhiṃ2 paccekasambuddhaṃ3 piṇḍapātena paṭipādesi, tassa kammassa vipākena sattakkhattuṃ sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajji, tasseva kammassa vipākāvasesena imissāyeva sāvatthiyā sattakkhattuṃ seṭṭhittaṃ kāresi.

Yaṃ kho so mahārāja seṭṭhi gahapati datvā pacchā vippavisāri ahosi: " varametaṃ piṇḍapātaṃ dāsā vā kammakarā vā bhūñjeyyunti, " tassa kammassa vipākena nāssuḷārāya bhattabhogāya cittaṃ namati. Nāssuḷārāya vatthabhogāya cittaṃ namati. Nāssuḷārāya yānabhogāya cittaṃ namati. Nāssuḷārānaṃ pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ bhogāya cittaṃ namati.

1. Satasahassāti-katthaci, 2. Taggarasikhiṃ paccekasmabuddhaṃ -machasaṃ 3. Pacceka buddhaṃ sī [PTS]

[BJT Page 170] [\x 170/]

Yaṃ kho so mahārāja seṭṭhi gahapati bhātucca pana ekaputtakaṃ sāpateyyassa kāraṇā jīvitā voropesi. Tassa kammassa vipākena bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni bahuni vassasatasahassāni niraye paccittha. Tasseva kammassa vipākāvasesena idaṃ sattamaṃ aputtakaṃ sāpateyyaṃ rājakosaṃ pavaseti. Tassa kho pana mahārāja seṭṭhissa gahapatissa purāṇañca puññaṃ parikkhiṇaṃ, navañca puññaṃ anupacitaṃ. Ajja pana mahārāja seṭṭhi gahapati mahāroruvaniraye1 paccatīti. Evaṃ bhante seṭṭhi gahapati mahāroruvaṃ nirayaṃ upapannoti? [PTS Page 093] [\q 93/] evaṃ mahārāja seṭṭhi gahapati mahāroruvaṃ nirayaṃ upapannoti.

Dhaññaṃ dhanaṃ rajataṃ jātarūpaṃ pariggahaṃ vāpi2 yadatthi kiñci,
Dāsā kammakarā pessā ye cassa anujīvino,
Sabbaṃ nādāya gantabbaṃ sabbaṃ nikkhippagāminaṃ3.
Yañca karoti kāyena vācāya uda cetasā,
Taṃ hi tassa sakaṃ hoti tañca ādāya gacchati,
Tañcassa anugaṃ hoti chāyāva anapāyīnī.
Tasmā kareyya kalyāṇaṃ nicayaṃ samparāyikaṃ,
Puññāni paralokasmiṃ patiṭṭhā honti pāṇinanti.

Aputtakavaggo dutiyo.

Tatruddānaṃ:

Jaṭilā pañca rājāno doṇapākasaṅgāmā dve ti ca,
Dhītarā dve appamādā dve aputtakena cāti4.