[PTS Vol S - 4] [\z S /] [\f IV /]
[PTS Page 374] [\q 374/]
[BJT Vol S - 4] [\z S /] [\w IV /]
[BJT Page 668] [\x 668/]

Suttantapiṭake
Saṃyuttanikāyo
Catutthobhāgo
10. Abyākata saṃyuttaṃ
1. Abyākatavaggo

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.

10. 1. 1

Khemāsuttaṃ

2276. [PTS Page 374] [\q 374/] ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena khemā bhikkhunī kosalesu cārikaṃ caramānā antarā ca sāvatthiṃ-1 antarā ca sāketaṃ toraṇavatthusmiṃ vāsaṃ upagatā hoti. Atha kho rājā pasenadikosalo sāketā sāvatthiṃ gacchanto antarā ca sāketaṃ antarā ca sāvatthiṃ toraṇavatthusmiṃ ekarattivāsaṃ upagañji. Atha kho rājā pasenadikosalo aññataraṃ purisaṃ āmantesi: ehi tvaṃ ambho purisa toraṇavatthusmiṃ tathārūpaṃ samaṇaṃ vā brahmaṇaṃ vā jāna, yamahaṃ ajja payirupāseyyanti.

Evaṃ devāti kho so puriso rañño pasenadissa kosalassa paṭissutvā kevalakappaṃ toraṇavatthuṃ-2 anvāhiṇḍanto-3 nāddasa tathārūpaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā yaṃ rājā pasenadi kosalo payirupāseyya addasā kho so puriso khemaṃ bhikkhuniṃ toraṇavatthusmiṃ vāsaṃ upagataṃ, disvāna yena pasenadikosalo tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā rājānaṃ pasenadi. Kosalaṃ etadavoca: natthi kho deva, toraṇavatthusmiṃ tathārūpo samaṇo vā brāhmaṇo vā yaṃ devo payirupāseyya. Atthi ca kho deva, khemā nāma bhikkhunī tassa bhagavato sāvikā arahato sammāsambuddhassa, tassā kho panayyāya evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: [PTS Page 375] [\q 375/] "paṇḍitā viyattā medhāvinī bahussutā cittakathā kalyāṇapaṭibhānā" ti. Taṃ devo payirupāsatuti.

Atha kho rājā pasenadikosalo yena khemā bhikkhunī tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā khemaṃ bhikkhuniṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho rājā pasenadikosalo khemaṃ bhikkhuniṃ etadavoca: kinnu kho ayye hoti tathāgato parammaraṇāti. Avyākataṃ etaṃ mahārāja bhagavatā: "hoti tathāgato parammaraṇā" ti. Kimpanayyo na hoti tathāgato parammaraṇāti. Etampi kho mahārāja avyākataṃ bhagavatā: "na hoti tathāgato parammaraṇā" ti. Kinnu kho ayye, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇāti. Avyākataṃ kho etaṃ mahārāja bhagavatā: "hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇā" ti. Kimpanayye, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti. Etampi kho mahārāja avyākataṃ bhagavatā: "neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇā" ti.

1. Sāvatthiyaṃ - sī 1, 2
2. Vatathusmiṃ sī 2, 1,
3. Ābhiṇḍanto - machasaṃ syā.

[BJT Page 670] [\x 670/]

Kinnu kho ayye, hoti tathāgato parammaraṇāti iti puṭṭhā samānā avyākataṃ kho etaṃ mahārāja bhagavatā: "hoti tathāgato parammaraṇā" ti vadesi, kimpanayye na hoti tathāgato parammaraṇāti iti puṭṭhā samānā etampi kho mahārāja avyākataṃ bhagavatā: "na hoti tathāgato parammaraṇāti" vadesi, kinnu kho ayye, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇāti iti puṭṭhā samānā avyākataṃ kho etaṃ mahārāja bhagavatā: "hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇā" ti vadesi, kimpanayye neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti iti puṭṭhā samānā etampi kho mahārāja avyākataṃ bhagavatā: "neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇā" ti vadesi. Ko nu [PTS Page 376] [\q 376/] kho ayye, hetu ko paccayo yena taṃ-1. Avyākataṃ bhagavatāti.

Tena hi mahārāja taññevettha paṭipucchissāmi, -2. Yathā te khameyya, tathā naṃ vyākareyyāsi.

Taṃ kimmaññasi mahārāja, atthi te koci gaṇako vā muddiko vā saṅkhāyako vā yo pahoti gaṅgāya vālikaṃ-3. Gaṇetuṃ: "ettakā vālikā iti vā ettakāni-4 vālikāsatāni iti vā ettakāni vālikāsatasahassāni iti vā" ti. No hetaṃ ayye. Atthi pana te koci gaṇako vā muddiko vā saṅkhāyako vā yo pahoti mahāsamudde udakaṃ miṇituṃ: "ettakāni udakāḷhakānīti-5 vā ettakāni udakāḷhaka satānīti vā entakāni udakāḷhaka sahassānīti vā ettakāni udakāḷhaka satasahassānīti vā" ti. Nohetaṃ ayye. Taṃ kissa hetu? Mahayye, -6. Samuddo gambhīro appameyyo appariyogāhoti.

Evameva kho mahārāja, yena rūpena tathāgataṃ paññāpayamāno paññāpeyya, taṃ rūpaṃ tathāgatassa pahīnaṃ ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvakataṃ āyatiṃ anuppādadhammaṃ. Rūpasaṅkhaya-7 vimutto kho mahārāja tathāgato gambhīro appameyyo appariyogāho, seyyathāpi mahāsamuddo. Hoti tathāgato parammaraṇātipi na upeti, na hoti tathāgato parammaraṇātipi na upeti. Hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇātipi na upeti. Neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipi na upeti.

-------------------------

1. Yenetaṃ - sayā. Machasaṃ
2. Paripucchissāmi - sīmu
3. Vālukaṃ - machasaṃ
4. Ettikāni - sī, 1, 2.
5. Udakāḷhāni vā - sī 1, 2,
6. Maheyyā - syā, sī 2.
7. Saṅkhayā - syā. Saṅkhāya - machasaṃ.

[BJT Page 672] [\x 672/] [PTS Page 377] [\q 377/]

Yāya vedanāya tathāgataṃ paññāpayamāno paññāpeyya, taṃ vedanaṃ tathāgatassa pahīnaṃ ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvakataṃ āyatiṃ anuppādadhammaṃ. Vedanāsaṅkhaya vimutto kho mahārāja tathāgato gambhīro appameyyo duppariyogāho, seyyathāpi mahāsamuddo. Hoti tathāgato parammaraṇātipi na upeti, na hoti tathāgato parammaraṇātipi na upeti. Hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇātipi na upeti. Neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipi na upeti.

Yāya saññāya tathāgataṃ paññāpayamāno paññāpeyya, taṃ rūpaṃ tathāgatassa pahīnaṃ ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvakataṃ āyatiṃ anuppādadhammaṃ. Saññāsaṅkhaya vimutto kho mahārāja tathāgato gambhīro appameyyo duppariyogāho, seyyathāpi mahāsamuddo. Hoti tathāgato parammaraṇātipi na upeti, na hoti tathāgato parammaraṇātipi na upeti. Hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇātipi na upeti. Neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipi na upeti.

Yehi saṅkhārehi tathāgataṃ paññāpayamāno paññāpeyya, te saṅkhārā tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā. Saṅkhārasaṅkhayavimutto kho mahārāja tathāgato gambhīro appameyyo duppariyogāho, seyyathāpi mahāsamuddo. Hoti tathāgato parammaraṇātipi na upeti, na hoti tathāgato parammaraṇātipi na upeti. Hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇātipi na upeti. Neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipi na upeti.

Yena viññāṇena tathāgataṃ paññāpayamāno paññāpeyya, taṃ viññāṇaṃ tathāgatassa pahīnaṃ ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvakataṃ āyatiṃ anuppādadhammaṃ. Viññāṇasaṅkhayavimutto kho mahārāja tathāgato gambhīro appameyyo duppariyogāho, seyyathāpi mahāsamuddo. Hoti tathāgato parammaraṇātipi na upeti, na hoti tathāgato parammaraṇātipi na upeti. Hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇātipi na upeti. Neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipi na upetīti.

Atha kho rājā pasenadikosalo khemāya bhikkhuniyā bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā khemaṃ bhikkhuniṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho rājā pasenadikosalo aparena samayena yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho rājā pasenadikosalo bhagavantaṃ etadavoca: kinnu kho bhante hoti tathāgato parammaraṇāti. [PTS Page 378] [\q 378/] avyākataṃ kho etaṃ mahārāja masayā: "hoti tathāgato parammaraṇāti. " Kimpana bhante na hoti tathāgato parammaraṇāti. Tampi kho mahārāja avyākataṃ mayā "na hoti tathāgato parammaraṇā" ti. Kinnu kho ayye, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇoti. Avyākataṃ kho etaṃ mahārāja bhagavatā: "hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇā" ti. Kimpanayye, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti. Etampi kho mahārāja avyākataṃ bhagavatā: "neva hota na na hoti tathāgato parammaraṇā" ti.

[BJT Page 674] [\x 674/]

Kinnu kho bhante, hoti tathāgato parammaraṇāti iti puṭṭho samāno avyākataṃ kho etaṃ mahārāja mayā: "hoti tathāgato parammaraṇā" ti vadesi, kimpana bhante neva hoti na hoti tathāgato parammaraṇāti iti puṭṭho samāno tampi kho mahārāja avyākataṃ mayā: "neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti" vadesi, ko nu kho bhante, hetu ko paccayo yena taṃ avyākataṃ bhagavatāti.

Tena hi mahārāja taññevettha paṭipucchissāmi, yathā te khameyya, tathā naṃ vyākareyyāsi.

Taṃ kimmaññasi mahārāja, atthi te koci gaṇako vā muddiko vā saṅkhāyako vā yo pahoti gaṅgāya vālikaṃ gaṇetuṃ: "ettakā vālikā iti vā ettakāni vālikāsatasahassānīti vā" ti. No hetaṃ ayye. Atthi pana te koci gaṇako vā muddiko vā saṅkhāyako vā yo pahoti mahāsamudde udakaṃ pametuṃ: "ettakāni udakāḷahakānīti vā ettakāni udakāḷhaka satānīti vā entakāni udakāḷhaka sahassānīti vā ettakāni udakāḷhaka satasahassānīti vā" ti. Nohetaṃ ayye. Taṃ kissa hetu? Mahā bhante samuddo gambhīro appameyyo appariyogā hoti.

Evameva kho mahārāja, yena rūpena tathāgataṃ paññāpayamāno paññāpeyya, taṃ rūpaṃ tathāgatassa pahīnaṃ ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvakataṃ [PTS Page 379] [\q 379/] āyatiṃ anuppādadhammaṃ. Rūpasaṅkhaya vimutto kho mahārāja tathāgato gambhīro appameyyo duppariyogāho, seyyathāpi mahāsamuddo. Hoti tathāgato parammaraṇātipi na upeti, na bhoti tathāgato parammaraṇātipi na upeti. Hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇātipi na upeti. Neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipi na upeti.

Yāya vedanāya tathāgataṃ paññāpayamāno paññāpeyya, sā vedanā tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā. Vedanāsaṅkhayavimutto kho mahārājā tathāgato gambhīro appameyyo duppariyogāho seyyathāpi mahāsamuddo. Hoti tathāgato parammaraṇātipi na upeti, na hoti tathāgato parammaraṇātipi na upeti, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇātipi na upeti.

Yāya saññāya tathāgataṃ paññāpayamāno paññāpeyya, taṃ rūpaṃ tathāgatassa pahīnaṃ ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvakataṃ āyatiṃ anuppādadhammaṃ. Rūpasaṅkhaya vimutto kho mahārāja tathāgato gambhīro appameyyo duppariyogāho, seyyathāpi mahāsamuddo. Hoti tathāgato parammaraṇātipi na upeti, na bhoti tathāgato parammaraṇātipi na upeti. Hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇātipi na upeti. Neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipi na upeti.

Yehi saṅkhārehi tathāgataṃ paññāpayamāno paññāpeyya, te saṅkhārā tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā. Saṅkhārasaṅkhayavimutto kho mahārāja tathāgato gambhīro appameyyo duppariyogāho, seyyathāpi mahāsamuddo. Hoti tathāgato parammaraṇātipi na upeti, na bhoti tathāgato parammaraṇātipi na upeti. Hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇātipi na upeti. Neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipi na upeti.

Yena viññāṇena tathāgataṃ paññāpayamāno paññāpeyya, taṃ viññāṇaṃ tathāgatassa pahīnaṃ ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvakataṃ āyatiṃ anuppādadhammaṃ. Viññāṇasaṅkhayavimutto kho mahārāja tathāgato gambhīro appameyyo duppariyogāho, seyyathāpi mahāsamuddo. Hoti tathāgato parammaraṇātipi na upeti, na bhoti tathāgato parammaraṇātipi na upeti. Hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇātipi na upeti. Neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipi na upetīti.

[BJT Page 676] [\x 676/]

Acchariyaṃ bhante, abbhutaṃ bhante, yatra hi nāma satthu-1. Ceva sāvikāya ca atthena attho vyañjanena vyañjanaṃ saṃsandissati samessati na vihāyissati-2. Yadidaṃ aggapadasmiṃ. Ekamidāhaṃ bhante samayaṃ khemaṃ bhikkhuniṃ upasaṅkamitvā ekamatthaṃ āpucchiṃ. Sā pi me ayyā etehi padehi etehi vyañjanehi etamatthaṃ vyākāsi seyyathāpi bhagavā. Acchariyaṃ bhante abbhutaṃ bhante, yatra hi nāma satthu ceva sāvikāya ca atthena attho vyañjanena vyañjanaṃ saṃsandissati samessati na vihāyissati yadidaṃ aggapadasmiṃ. Handa ca dāni mayaṃ bhante gacchāma, bahukiccā mayaṃ bahukaraṇīyāti. Yassadāni tvaṃ mahārāja kālaṃ maññasīti. Atha kho rājā pasenadi kosalo bhagavato bhāsitaṃ [PTS Page 380] [\q 380/] abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmīti.

10. 1. 2

Anurādhasuttaṃ

2277. Ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Tena kho pana samayena āyasmā anurādho bhagavato avidūre araññakuṭikāyaṃ viharati. Atha kho sambahulā aññatitthiyā paribbājakā yenāyasmā anurādho tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā āyasmatā anurādhena saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodaniyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinno kho te aññatitthiyā paribbājakā āyasmantaṃ anurādhaṃ etadavocuṃ: yo so āvuso anurādha, tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattippatto, taṃ tathāgato imesu catusu ṭhānesu paññāpayamāno paññāpeti: "hoti tathāgato parammaraṇāti vā, na hoti tathāgato parammaraṇāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti vā" ti.

Yo so āvuso tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattippatto, taṃ tathāgato aññatra imehi catuhi ṭhānehi paññāpayamāno paññāpeti: "hoti tathāgato parammaraṇāti vā na hoti tathāgato parammaraṇāti vā hoti ca na ca hoti tathāgato marammaraṇāti vā neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti vā" ti. Evaṃ vutte aññatitthiyā paribbājakā āyasmantaṃ anurādhaṃ etadavocuṃ: yo-3. Cāyaṃ bhikkhu navo bhavissati acirapabbajito, thero vā pana bālo avyattoti. Atha te aññatitthiyā paribbājanakā āyasmantaṃ anurādhaṃ nava vādena ca bālavādena ca apasādetvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṃsu.

1. Satthuno - sī, 1, sīmu.
2. Virodhayissati - machasaṃ
3. So - syā.

[BJT Page 678] [\x 678/]

[PTS Page 381] [\q 381/] atha kho āyasmato anurādhassa acirapakkantesu tesu aññatitthiyesu paribbājakesu etadahosi: sace kho maṃ te aññatitthiyā paribbājakā uttariṃ puccheyyuṃ. Kathaṃ vyākaramāno nu khvāhaṃ tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ vuttavādī ceva bhagavato assaṃ, na ca bhagavantaṃ abhūtena abbhācikkheyyaṃ, dhammassa cānudhammaṃ vyākareyyaṃ. Na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṃ ṭhānaṃ āgaccheyyāti. Atha kho āyasmā anurādho yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā anurādho bhagavantaṃ etadavoca:

Idhāhaṃ bhante, bhagavato avidūre araññakuṭikāyaṃ viharāmi, atha kho bhante sambahulā aññatitthiyā paribbājakā yenāhaṃ tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā mama saddhiṃ sammodiṃsu, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho bhante aññatitthiyā paribbājakā maṃ etadavocuṃ: yo so āvuso anurādha tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattippatto taṃ tathāgato imesu catusu ṭhānesu paññāpayamāno paññāpeti: "hoti tathāgato parammaraṇāti vā na hoti tathāgato parammaraṇāti vā neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti vā" ti. Evaṃ vuttāhaṃ bhante te aññatitthiye paribbājake etadavocuṃ: yo so āvuso tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipanto taṃ tathāgato aññatiramehi catūhi ṭhānehi paññāpayamāno paññāpeti: "hoti tathāgato parammaraṇāti vā na hoti tathāgato parammaraṇāti vā hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇāti vā neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti vā" ti.

Evaṃ vutte bhante te aññatitthiyā paribbājakā maṃ etadavocuṃ: yo cāyaṃ bhikkhu navo bhavissati acirapabbajito, thero vā pana bālo avyattoti. Atha kho maṃ bhante te aññatitthiyā paribbājakā navavādena ca bālavādena ca apasādetvā uṭṭhāsayanā pakkamiṃsu. Tassa mayhaṃ bhante acirapakkantesu tesu aññatitthiyesu [PTS Page 382] [\q 382/] paribbājakesu etadahosi: sace kho maṃ te aññatitthiyā paribbājakā uttariṃ puccheyyuṃ, kathaṃ vyākaramāno nu khvāhaṃ tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ vuttavādī ceva bhagavato assaṃ, na ca bhagavantaṃ abhūtena abbhācikekhayyaṃ, dhammassa cānudhammaṃ vyākareyyaṃ, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṃ ṭhānaṃ āgaccheyyāti.

Taṃ kimmaññasi anurādha, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti. Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.

Vedanā niccā vā aniccā vāti. Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.

Saññā niccā vā aniccā vāti. Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.

Saṅkhārā niccā vā aniccā vāti. Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti. Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti. [PTS Page 384] [\q 384/] no hetaṃ bhante.

[BJT Page 680] [\x 680/]

Tasmātiha anurādha, yaṃ kiñcirūpaṃ atītānāgata paccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ rūpaṃ: "netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā" ti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.

Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ vedanaṃ: "netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā" ti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Yā kāci saññā atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ saññā: "netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā" ti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Ye keci saṅkhārā atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ saṅkhārā: "netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā" ti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ viññāṇaṃ: "netaṃ mama, neso'hamasmi, [PTS Page 383] [\q 383/] na meso attā" ti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.

Evaṃ passaṃ anurādha, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati, nibbindaṃ virajjati. Virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti. Vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānāti.

Taṃ kiṃ maññasi anurādha, rūpaṃ tathāgatoti samanupassasīti? No hetaṃ bhante. Vedanaṃ tathāgatoti samanupassasīti? No hetaṃ bhante, saññaṃ tathāgatoti samanupassasīti? Nohetaṃ bhante, saṅkhāre tathāgatoti samanupassasīti? No hetaṃ bhante, viññāṇaṃ tathāgatoti samanupassasīti? No hetaṃ bhante, taṃ kiṃ maññasi anurādha, rūpasmiṃ tathāgatoti samanupassasīti? No hetaṃ bhante. Aññatra rūpā tathāgatoti samanupassasīti? No hetaṃ bhante. Vedanāya tathāgatoti samanupassasīti? No hetaṃ bhante, aññatra vedanāya tathāgatoti samanupassasīti? No hetaṃ bhante. Saññāya tathāgatoti samanupassasīti? No hetaṃ bhante. Aññatra saññāya tathāgatoti samanupassasīti? No hetaṃ bhante. Saṅkhāresu tathāgatoti samanupassasīti? No hetaṃ bhante, aññatra saṅkhārehi tathāgatoti samanupassasīti? No hetaṃ bhante. Viññāṇasmiṃ tathāgatoti samanupassasīti? No hetaṃ bhante, aññatra viññāṇā tathāgatoti samanupassasīti? No hetaṃ bhante. Taṃ kiṃ maññasi anurādha, rūpaṃ tathāgatoti samanupassasīti? No hetaṃ bhante. Vedanaṃ tathāgatoti samanupassasīti? No hetaṃ bhante. Saññaṃ-1. Tathāgatoti samanupassasīti? No hetaṃ bhante. Saṅkhāre tathāgatoti samanupassasīti? No hetaṃ bhante. Viññāṇaṃ tathāgatoti samanupassasīti? No hetaṃ bhante.

Taṃ kiṃ maññasi anurādha, ayaṃ so arūpī avedano asaññī asaṅkhāro aviññāṇo tathāgatoti samanupassasīti? No hetaṃ bhante. Ettha te anurādha, diṭṭheva dhamme saccato thetato-2. Tathāgate anupalabbhiyamāne-3. Kallannu te taṃ vyākaraṇāya: 4.

"Yo so āvuso tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto , taṃ tathāgato aññatiramehi catūhi ṭhānehi paññāpayamāno paññāpeti. Hoti tathāgato parammaraṇāti vā na hoti tathāgato parammaraṇāti vā hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇāti vā neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti vā"ti. ? No hetaṃ bhante: sādhu sādhu-5. Anurādha, pubbe cāhaṃ anurādha, etarahi ca dukkhañceva paññāpemi dukkhassa ca nirodhanti.

------------------------

1. Vedanā, saññā - sī 1, 2.
2. Saccato vā - syā; Tathato vā - syā.
3. Tathāgato anupalabbhiyamāno - machasaṃ; Anupalababhanīyasabhāvo - syā. Labbhanīyasabhāvo - syā.
4. Veyyākaraṇāya - syā. Machasaṃ
5. Sādhu, sīmu.

[BJT Page 682] [\x 682/]

10. 1. 3

Upagatasuttaṃ

2278. Ekaṃ samayaṃ āyasmā sāriputto āyasmā ca mahākoṭṭhito bārāṇasiyaṃ viharanti isipatane migadāye. Atha kho āyasmā mahākoṭṭhito sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho āyasmā mahākoṭṭhito āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca:

Kinnu kho āvuso sāriputta, hoti, tathāgato parammaraṇāti? Avyākataṃ kho etaṃ āvuso, bhagavatā: "hoti tathāgato parammaraṇā" ti. Kiṃ panāvuso, na hoti tathāgato parammaraṇāti? [PTS Page 385] [\q 385/] etampi kho āvuso, avyākataṃ bhagavatā: "na hoti tathāgato parammaraṇā"ti. Kinnu kho āvuso, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇāti? Etampi kho āvuso, avyākataṃ bhagavatā: "hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇā" ti. Kiṃ panāvuso, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti? Etampi kho āvuso, avyākataṃ bhagavatā: neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti.

Kinnu kho āvuso, hoti tathāgato parammaraṇāti iti puṭṭho samāno avyākataṃ kho āvuso, etaṃ bhagavatā: "hoti tathāgato parammaraṇā" ti vadesi. Kinnu kho āvuso sāriputta, hoti tathāgato parammaraṇāti? Avyākataṃ kho etaṃ āvuso, bhagavatā: "hoti tathāgato parammaraṇā" ti. Kiṃ panāvuso, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti iti puṭṭho samāno etampi kho āvuso, avyākataṃ bhagavatā: "neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇā" ti vadesi, ko nu kho āvuso, hetu ko paccayo yena taṃ avyākataṃ bhagavatāti.

Hoti tathāgato parammaraṇāti kho āvuso, rūpagatametaṃ, na hoti tathāgato parammaraṇāti rūpagatametaṃ, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇāti rūpagatametaṃ, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti rūpagatametaṃ. Hoti tathāgato parammaraṇāti kho āvuso, vedanāgatametaṃ, na hoti tathāgato parammaraṇāti vedanāgatametaṃ, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇāti vedanāgatametaṃ, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti vedanāgatametaṃ. Hoti tathāgato parammaraṇāti [BJT Page 684] [\x 684/]

Kho āvuso, saññāgatametaṃ, na hoti tathāgato parammaraṇāti saññāgatametaṃ, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇāti saññāgatametaṃ, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti saññāgatametaṃ. Hoti tathāgato parammaraṇāti kho āvuso, saṅkhāragatametaṃ, [PTS Page 386] [\q 386/] na hoti tathāgato parammaraṇāti saṅkhāragatametaṃ, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇāti saṅkhāragatametaṃ, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti saṅkhāragatametaṃ. Hoti tathāgato parammaraṇāti kho āvuso, viññāṇagatametaṃ, na hoti tathāgato parammaraṇāti viññāṇagatametaṃ, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇāti viññāṇagatametaṃ, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti viññāṇagatametaṃ.

Ayaṃ kho āvuso, hetu ayaṃ paccayo yena taṃ avyākataṃ bhagavatāti.

10. 1. 4

Samudayasuttaṃ

2279. Ekaṃ samayaṃ āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahā koṭṭhito bārāṇasiyaṃ viharanti isipatane migadāye, atha kho āyasmā mahākoṭṭhito sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmā sāriputtena saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho āyāsmā mahākoṭṭhito āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca:

Ko nu kho āvuso, hetu ko paccayo yena taṃ avyākataṃ bhagavatāti.

Rūpaṃ kho āvuso, ajānato apassato yathābhūtaṃ, rūpasamudayaṃ ajānato apassato yathābhūtaṃ, rūpanirodhaṃ ajānato apassato yathābhūtaṃ, rūpanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānato apassato yatābhūtaṃ: hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, na hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti.

Vedanaṃ ajānato apassato yathābhūtaṃ, vedanāsamudayaṃ ajānato apassato yathābhūtaṃ, vedanānirodhaṃ ajānato apassato yathābhūtaṃ, vedanānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānato apassato yatābhūtaṃ: hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, na hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti.

Saññaṃ ajānato apassato yathābhūtaṃ, saññāsamudayaṃ ajānato apassato yathābhūtaṃ, saññānirodhaṃ ajānato apassato yathābhūtaṃ, saññānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānato apassato yatābhūtaṃ: hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, na hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti.

Saṅkhāre ajānato apassato yathābhūtaṃ, saṅkhārasamudayaṃ ajānato apassato yathābhūtaṃ, saṅkhāranirodhaṃ ajānato apassato yathābhūtaṃ, saṅkhāranirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānato apassato yatābhūtaṃ: hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, na hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti.

Viññāṇaṃ ajānato apassato yathābhūtaṃ, viññāṇasamudayaṃ ajānato apassato yathābhūtaṃ, viññāṇanirodhaṃ ajānato apassato yathābhūtaṃ, viññāṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānato apassato yatābhūtaṃ: hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, na hoti tathāgato [PTS Page 387] [\q 387/] parammaraṇātipissa hoti, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti.

Rūpañca kho āvuso, jānato passato yathābhūtaṃ, rūpaṃ samudayaṃ jānato passato yathābhūtaṃ, rūpanirodhaṃ jānato passato yathābhūtaṃ rūpanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ jānato passato yathābhūtaṃ hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, na hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti. Ayaṃ kho āvuso, hetu ayaṃ paccayo yena taṃ avyākataṃ bhagavatāti.

Vedanaṃ jānato passato yathābhūtaṃ, vedanā samudayaṃ jānato passato yathābhūtaṃ, vedanānirodhaṃ jānato passato yathābhūtaṃ vedanānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ jānato passato yathābhūtaṃ hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, na hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti. Ayaṃ kho āvuso, hetu ayaṃ paccayo yena taṃ avyākataṃ bhagavatāti.

Saññaṃ jānato passato yathābhūtaṃ, saññaṃ samudayaṃ jānato passato yathābhūtaṃ, saññaṃ nirodhaṃ jānato passato yathābhūtaṃ saññaṃ nirodhagāminiṃ paṭipadaṃ jānato passato yathābhūtaṃ hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, na hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti. Ayaṃ kho āvuso, hetu ayaṃ paccayo yena taṃ avyākataṃ bhagavatāti.

Saṅkhāre jānato passato yathābhūtaṃ, saṅkhāre samudayaṃ jānato passato yathābhūtaṃ, saṅkhāranirodhaṃ jānato passato yathābhūtaṃ saṅkhāra nirodhagāminiṃ paṭipadaṃ jānato passato yathābhūtaṃ hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, na hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti. Ayaṃ kho āvuso, hetu ayaṃ paccayo yena taṃ avyākataṃ bhagavatāti.

Viññāṇaṃ jānato passato yathābhūtaṃ, viññāṇasamudayaṃ jānato passato yathābhūtaṃ, viññāṇanirodhaṃ jānato passato yathābhūtaṃ viññāṇa nirodhagāminiṃ paṭipadaṃ jānato passato yathābhūtaṃ hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, na hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti. Ayaṃ kho āvuso, hetu ayaṃ paccayo yena taṃ avyākataṃ bhagavatāti.

[BJT Page 686] [\x 686/]

10. 1. 5

Pemasuttaṃ

2280. Ekaṃ samayaṃ āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahākoṭṭhito bārāṇasiyaṃ viharanti isipatane migadāye. Atha kho āyasmā mahākoṭṭhito sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho āyasmā mahākoṭṭhito āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca:

Ko nu kho āvuso, hetu ko paccayo yena taṃ avyākataṃ bhagavatāti? Rūpe kho āvuso avigatarāgassa avigatachandassa avigatapemassa avigatapipāsassa avigatapariḷāhassa avigatataṇhassa: hoti, tathāgato parammaraṇātipissa, na hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, hoti na ca hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti. Neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti

Vedanāya avigatarāgassa avigatachandassa avigatapemassa avigatapipāsassa avigatapariḷāhassa avigatataṇhassa: hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, tathāgato parammaraṇātipissa hoti, hoti na ca hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti. Neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti.

Saññāya avigatarāgassa avigatachandassa avigatapemassa avigatapipāsassa avigatapariḷāhassa avigatataṇhassa: hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, tathāgato parammaraṇātipissa hoti, hoti na ca hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti. Neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti.

Saṅkhāresu avigatarāgassa avigatachandassa avigatapemassa avigatapipāsassa avigatapariḷāhassa avigatataṇhassa: hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, tathāgato parammaraṇātipissa hoti, hoti na ca hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti. [PTS Page 388] [\q 388/] neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti.

Rūpe ca kho āvuso vigatarāgassa vigatachandassa vigatapemassa vigatapipāsassa vigatapariḷāhassa vigatataṇhassa hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti.

Vedanāya vigatarāgassa vigatachandassa vigatapemassa vigatapipāsassa vigatapariḷāhassa vigatataṇhassa hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti.

Saññāya vigatarāgassa vigatachandassa vigatapemassa vigatapipāsassa vigatapariḷāhassa vigatataṇhassa hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti.

Saṅkhāresu vigatarāgassa vigatachandassa vigatapemassa vigatapipāsassa vigatapariḷāhassa vigatataṇhassa hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti.

Viññāṇe ca vigatarāgassa vigatachandassa vigatapemassa vigatapipāsassa vigatapariḷāhassa vigatataṇhassa hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti.

Ayaṃ kho āvuso, hetu ayaṃ paccayo yena taṃ avyākataṃ bhagavatāti.

10. 1. 6

Ārāmasuttaṃ

2281. Ekaṃ samayaṃ āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahā koṭṭhito bārāṇasiyaṃ viharanti isipatane migadāye, atha kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā mahākoṭṭhito tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmatā mahākoṭṭhitena saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṃ mahākoṭṭhitaṃ etadavoca:

Kinnu kho āvuso koṭṭhita, hoti tathāgato parammaraṇāti? Avyākataṃ kho etaṃ āvuso, bhagavatā: "hoti tathāgato parammaraṇā" tī. Kiṃ panāvuso, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti iti puṭṭho samāno etampi kho āvuso, avyākataṃ bhagavatā: "neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇā" ti vadesi. Ko nu kho āvuso, hetu ko paccayo yena taṃ avyākataṃ bhagavatāti.

[BJT Page 688] [\x 688/]

Rūpārāmassa kho āvuso, rūparatassa rūpasammuditassa rūpa nirodhaṃ ajānato apassato yathābhūtaṃ hoti [PTS Page 389] [\q 389/] tathāgato parammaraṇātipissa hoti, na hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti.

Vedanārāmassa kho āvuso, vedanāratassa vedanāsammuditassa vedanā nirodhaṃ ajānato apassato yathābhūtaṃ hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, na hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti.

Saññārāmassa kho āvuso, saññāratassa saññāsammuditassa saññā nirodhaṃ ajānato apassato yathābhūtaṃ hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, na hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti.

Saṅkhārārāmassa kho āvuso, saṅkhārāratassa saṅkhārāsammuditassa saṅkhārā nirodhaṃ ajānato apassato yathābhūtaṃ hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, na hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti. Viññāṇārāmassa kho āvuso, viññāṇaratassa viññāṇasammuditassa viññāṇa nirodhaṃ ajānato apassato yathābhūtaṃ hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, na hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti.

Na rūparāmassa kho āvuso, na rūparatassa na rūpasammuditassa rūpa nirodhaṃ jānato passato yathābhūtaṃ hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, na hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, neva hoti na hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti.

Na vedanārāmassa kho āvuso, na vedanāratassa na vedanāsammuditassa vedanā nirodhaṃ jānato passato yathābhūtaṃ hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, na hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, neva hoti na hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti.

Na saññārāmassa kho āvuso, na saññāratassa na saññāsammuditassa saññā nirodhaṃ jānato passato yathābhūtaṃ hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, na hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, neva hoti na hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti.

Na saṅkhārāmassa kho āvuso, na saṅkhāratassa na saṅkhāsammuditassa saṅkhāranirodhaṃ jānato passato yathābhūtaṃ hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, na hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, neva hoti na hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti. Ayaṃ kho āvuso, hetu ayaṃ paccayo yena taṃ avyākataṃ bhagavatāti.

Siyā panāvuso, aññopi pariyāyo yena taṃ avyākataṃ bhagavatāti? Siyā āvuso, bhavārāmassa kho āvuso, bhavaratassa bhavasammuditassa bhavanirodhaṃ ajānato apassato yathābhūtaṃ hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, neva hoti na hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti.

[PTS Page 390] [\q 390/] na bhavārāmassa kho āvuso, na bhavaratassa na bhavasammuditassa bhavanirodhaṃ jānato passato yathābhūtaṃ hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, neva hoti na hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti ayampi kho āvuso, pariyāyo yena taṃ avyākataṃ bhagavatāti.

Siyā panāvuso, aññopi pariyāyo yena taṃ avyākataṃ bhagavatāti? Siyā āvuso, upādānārāmassa kho āvuso, upādānaratassa upādānasammuditassa upādānanirodhaṃ ajānato apassato yathābhūtaṃ hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, neva hoti na hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti.

[BJT Page 690] [\x 690/]

Na upādānārāmassa kho āvuso, na upādānaratassa na upādānasammuditassa upādhānanirodhaṃ jānato passato yathābhūtaṃ hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, neva hoti na hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti ayampi kho āvuso, pariyāyo yena taṃ avyākataṃ bhagavatāti.

Siyā panāvuso, aññopi pariyāyo yena taṃ avyākataṃ bhagavatāti? Siyā āvuso, taṇhārāmassa kho āvuso, taṇhāratassa taṇhāsammuditassa

Taṇhānirodhaṃ ajānato apassato yathābhūtaṃ hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, neva hoti na hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti.

Na taṇhārāmassa kho āvuso, na taṇhāratassa na taṇhāsammuditassa taṇhānirodhaṃ jānato passato yathābhūtaṃ hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, neva hoti na hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, [PTS Page 391] [\q 391/] neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti ayampi kho āvuso, pariyāyo yena taṃ avyākataṃ bhagavatāti.

Siyā panāvuso, aññopi pariyāyo yena taṃ avyākataṃ bhagavatāti? Etthadāni āvuso, sāriputta, ito uttariṃ kiṃ icchasi? Taṇhāsaṅkhayavimuttassa āvuso, sāriputta, bhikkhuno vaṭṭaṃ-1. Natthi paññāpanāyāti.

10. 1. 7

Āyatanasuttaṃ

2282. Atha kho vacchagotto paribbājako yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmatā mahā moggallānena saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho vacchagotto paribbājako āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ etadavoca: kinnu kho bho moggallāna, sassato lokoti? Avyākataṃ kho etaṃ vaccha-2. Bhagavatā: "sassato loko" ti. Kiṃ pana bho moggallāna, asassato lokoti? Etampi kho vaccha, avyākataṃ bhagavatā: "asassato loko" ti. Kinnu kho bho moggallāna, antavā lokoti? Avyākataṃ kho etaṃ vaccha bhagavatā: "antavā loko" ti. Kiṃ pana bho moggallāna, anantavā lokoti? Etampi kho vaccha, avyākataṃ bhagavatā "anantavā loko" ti.

1. Vantaṃ - syā. Vaddhaṃ - sī 1, 2. [PTS]
2. Vacchagotta - sīmu.

[BJT Page 692] [\x 692/]

[PTS Page 392] [\q 392/] kinnu kho bho moggallāna, taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti? Avyākataṃ kho etaṃ vaccha, bhagavatā: "taṃ jīvaṃ taṃ sarīra" nti. Kiṃ pana bho moggallāna, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti? Etampi kho vaccha, avyākataṃ bhagavatā: "aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra" nti. Kinnu kho bho moggallāna, hoti tathāgato parammaraṇāti? Avyākataṃ kho etaṃ-1. Vaccha bhagavatā: "hoti tathāgato parammaraṇā" ti. Kiṃ pana bho moggallāna, na hoti tathāgato parammaraṇāti? Etampi kho vaccha, avyākataṃ bhagavatā: "na hoti tathāgato parammaraṇā" ti. Kinnu kho moggallāna, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇāti? Avyākataṃ kho etaṃ vaccha, bhagavatā: "hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇā" ti. Kiṃ pana bho moggallāna, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti? Etampi kho vaccha, avyākataṃ bhagavatā "neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇā" ti.

Ko nu kho bho moggallāna, hetu ko paccayo yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ puṭṭhānaṃ evaṃ vyākaraṇaṃ hoti: "sassato lokoti vā, asassato lokoti vā antavā lokoti vā, anantavā lokoti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīranasti vā aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti vā, hoti tathāgato parammaraṇāti vā, na hoti tathāgato parammaraṇāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti" vā?

[PTS Page 393] [\q 393/] ko pana bho moggallāna, hetu ko paccayo yena samaṇassa gotamassa evaṃ puṭṭhassa na evaṃ vyākaraṇaṃ hoti: "sassato lokotipi, asassato lokotipi, antavā lokotipi, anantavā lokotipi, taṃ jīvaṃ taṃ sarīrantipi, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīrantipi, hoti tathāgato parammaraṇātipi, na hoti tathāgato parammaraṇātipi, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇātipi, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipi" ti?

Aññatitthiyā kho vaccha, paribbājakā cakkhuṃ: "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti. Samanupassanti.

Sotaṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti. Samanupassanti.

Ghānaṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti. Samanupassanti.

Jivhaṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti. Samanupassanti.

Kāyaṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti. Samanupassanti.

Manaṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti. Samanupassanti.

Tasmā aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ puṭṭhānaṃ evaṃ vyākaraṇaṃ hoti:

"Sassato lokoti vā, asassato lokoti vā antavā lokoti vā, anantavā lokoti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti vā aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti vā, hoti tathāgato parammaraṇāti vā, na hoti tathāgato parammaraṇāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti" vā?

-------------------------

1. Etampi kho vaccha, avyākataṃ - sīmu.

[BJT Page 694] [\x 694/]

Tathāgato ca kho vaccha, arahaṃ sammāsambuddho cakkhuṃ: "netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā" ti samanupassati.

Sotaṃ "netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā" ti. Samanupassanti.

Ghānaṃ "netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā" ti. Samanupassanti.

Jivhaṃ "netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā" ti. Samanupassanti.

Kāyaṃ "netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā" ti. Samanupassanti.

Manaṃ "netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā" ti. Samanupassanti.

Tasmā tathāgatassa evaṃ puṭṭhassa na evaṃ vyākaraṇaṃ hoti:

"Sassato lokotipi, asassato lokotipi antavā lokotipi, anantavā lokotipi taṃ jīvaṃ taṃ sarīrantipi aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīrantipi, na hoti tathāgato parammaraṇātipi, na hoti tathāgato parammaraṇātipi, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇātipi, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipi, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipi"

Atha kho vacchagotto paribbājako uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāratvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho vacchagotto paribbājako bhagavantaṃ etadavoca: kinnu kho bho gotama, sassato lokoti? Avyākataṃ kho etaṃ vaccha, mayā: "sassato lokoti vā, asassato lokoti vā antavā lokoti vā, anantavā lokoti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti vā aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti vā, hoti tathāgato parammaraṇāti vā, na hoti tathāgato parammaraṇāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti" ti.

Ko nu kho bho gotama hetu ko pacchayo yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ puṭṭhānaṃ evaṃ vyākaraṇaṃ hoti;

"Sassato lokoti vā, asassato lokoti vā antavā lokoti vā, anantavā lokoti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti vā aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti vā, hoti tathāgato parammaraṇāti vā, na hoti tathāgato parammaraṇāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti" vā?

[PTS Page 394] [\q 394/] ko pana bho gotama, hetu ko paccayo yena bhoto gotamassa evaṃ puṭṭhassa na evaṃ vyākaraṇaṃ hoti:

"Sassato lokotipi, asassato lokotipi antavā lokotipi, anantavā lokotipi taṃ jīvaṃ taṃ sarīrantipi aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīrantipi, na hoti tathāgato parammaraṇātipi, na hoti tathāgato parammaraṇātipi, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇātipi, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipi, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipi"

Aññatitthiyā kho vaccha, paribbājakā cakkhuṃ: "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti. Samanupassanti.

Sotaṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti. Samanupassanti.

Ghānaṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti. Samanupassanti.

Jivhaṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti. Samanupassanti.

Kāyaṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti. Samanupassanti.

Manaṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti. Samanupassanti.

Tasmā aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ puṭṭhānaṃ evaṃ vyākaraṇaṃ hoti:

"Sassato lokoti vā, asassato lokoti vā antavā lokoti vā, anantavā lokoti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti vā aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti vā, hoti tathāgato parammaraṇāti vā, na hoti tathāgato parammaraṇāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti" vā?

Tathāgato ca kho vaccha, arahaṃ sammāsambuddho cakkhuṃ: "netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā" ti samanupassati.

Sotaṃ "netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā" ti. Samanupassanti.

Ghānaṃ "netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā" ti. Samanupassanti.

Jivhaṃ "netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā" ti. Samanupassanti.

Kāyaṃ "netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā" ti. Samanupassanti.

Manaṃ "netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā" ti. Samanupassanti.

Tasmā tathāgatassa evaṃ puṭṭhassa na evaṃ vyākaraṇaṃ hoti:

"Sassato lokotipi, asassato lokotipi antavā lokotipi, anantavā lokotipi taṃ jīvaṃ taṃ sarīrantipi aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīrantipi, na hoti tathāgato parammaraṇātipi, na hoti tathāgato parammaraṇātipi, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇātipi, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipi, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipi"

[BJT Page 696] [\x 696/]

Acchariyaṃ bho gotama, abbhutaṃ bho gotama, yatra hi nāma satthussa ca sāvakassa ca atthenattho vyañjanena vyañjanaṃ saṃsandissati samessati na vihāyissati yadidaṃ aggapadasmiṃ. Idānāhaṃ bho gotama, samaṇaṃ moggallānaṃ [PTS Page 395] [\q 395/] upasaṅkamitvā etamatthaṃ āpucchiṃ, samaṇopi me moggallāno etehi padehi etehi vyañjanehi etamatthaṃ vyākāsi seyyathāpi bhavaṃ gotamo. Acchariyaṃ bho gotama, abbhutaṃ bho gotama, yatra hi nāma satthussa ca sāvakassa ca atthenattho vyañjanena vyañjanaṃ saṃsandissati samessati na vihāyissati yadidaṃ aggapadasminti.

10. 1. 8

Khandhasuttaṃ

2283. Atha kho vacchagotto paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho vacchagotto paribbājako bhagavantaṃ etadavoca: kinnu kho bho gotama, sassato lokoti? Avyākataṃ kho etaṃ vaccha mayā:

"Sassato loko" ti. Kiṃ pana bho gotama, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti? Etampi kho vaccha, avyākataṃ mayā: "neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇā" ti.

Ko nu kho bho gotama hetu ko paccayo yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ puṭṭhānaṃ evaṃ vyākaraṇaṃ hoti;

"Sassato lokoti vā, asassato lokoti vā antavā lokoti vā, anantavā lokoti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti vā aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti vā, hoti tathāgato parammaraṇāti vā, na hoti tathāgato parammaraṇāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipi" vā.

Ko pana bho gotama, hetu ko paccayo yena bhoto gotamassa evaṃ puṭṭhassa na evaṃ vyākaraṇaṃ hoti:

"Sassato lokotipi, asassato lokotipi antavā lokotipi, anantavā lokotipi taṃ jīvaṃ taṃ sarīrantipi aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīrantipi, na hoti tathāgato parammaraṇātipi, na hoti tathāgato parammaraṇātipi, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇātipi, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipi, neva hoti hoti tathāgato parammaraṇātipi" ti

Aññatitthiyā kho vaccha, paribbājakā rapaṃ:attano samanupassanti,rapavantaṃ vā attānaṃ,attani vā rapaṃ,rapasmiṃ vā attānaṃ,

Vedanaṃ; attano samanupassanti,vedanāvantaṃ vā attānaṃ,attani vā vedanaṃ,vedanasmiṃ vā attānaṃ:

Saññaṃ:attano samanupassanti,saññāvantaṃ vā attānaṃ,attani vā saññā,saññāsmiṃ vā attānaṃ,

Saṅkhāraṃ:attano samanupassanti,saṅkhāravantaṃ vā attānaṃ,attani vā saṇkhāraṃ, saṅkhārasmiṃ vā attānaṃ,

Viññāṇaṃ:attano samanupassanti,viññāṇavantaṃvā attānaṃ,attani vā viññāṇaṃ,viññāṇasmiṃ vā attānaṃ.

Tasmā aññatitthiyānaṃ [PTS Page 396] [\q 396/] paribbājakānaṃ evaṃ puṭṭhānaṃ evaṃ vyākaraṇaṃ hoti:

Aññatitthiyā kho vaccha, paribbājakā cakkhuṃ: "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti. Samanupassanti.

Tasmā aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ puṭṭhānaṃ evaṃ vyākaraṇaṃ hoti:

"Sassato lokoti vā, asassato lokoti vā antavā lokoti vā, anantavā lokoti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti vā aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti vā, hoti tathāgato parammaraṇāti vā, na hoti tathāgato parammaraṇāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti" vā?

[BJT Page 698] [\x 698/] tathāgato ca kho vaccha, arahaṃ sammāsambuddho na rapaṃ attano samanupassanti.Na rūpavantaṃ vā attānaṃ,na attani vā rūpaṃ,na rūpasmiṃ vā attānaṃ.

Na vedanaṃ attano samanupassanti.Na vedanāvantaṃ vā attānaṃ,na attani vā vedanaṃ,na vedanasmiṃ vā attānaṃ

Tasmā tathāgatassa evaṃ puṭṭhassa na evaṃ vyākaraṇaṃ hoti:

"Sassato lokotipi, asassato lokotipi antavā lokotipi, anantavā lokotipi taṃ jīvaṃ taṃ sarīrantipi aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīrantipi, na hoti tathāgato parammaraṇātipi, na hoti tathāgato parammaraṇātipi, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇātipi, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipi, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipi"

[BJT Page 698] [\x 698/]

Tathāgato ca kho vaccha, arahaṃ sammāsambuddho na rūpaṃ attato samanupassati. Na rūpavantaṃ vā attānaṃ, na attani vā rūpaṃ, na rūpasmiṃ vā attānaṃ. Na vedanaṃ attato samanupassati. Na vedanāvantaṃ vā attānaṃ, na attani vā vedanaṃ, na vedanāsmiṃ vā attānaṃ. Na saññaṃ attato samanupassati, na saññāvantaṃ vā attānaṃ, na attani vā saññāṇaṃ, na saññāṇasmiṃ vā attānaṃ. Na saṅkhāre attato samanupassati. Na saṅkhārevantaṃ vā attānaṃ, na attani vā saṅkhāre, na saṅkhārasmiṃ vā attānaṃ. Na viññāṇaṃ attato samanupassati, na viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, na attani vā viññāṇaṃ, ka viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. Tasmā tathāgatassa evaṃ phuṭṭhassa na evaṃ vyākaraṇaṃ hoti:

"Sassato lokotipi, asassato lokotipi antavā lokotipi, anantavā lokotipi taṃ jīvaṃ taṃ sarīrantipi aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīrantipi, na hoti tathāgato parammaraṇātipi, na hoti tathāgato parammaraṇātipi, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇātipi, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipi, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipi" ti.

Atha kho vacchagotto paribbājako uṭṭhāyāsanā yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmatā mahā moggallānena saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho vacchagotto paribbājako āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ etadavoca: kinnu kho bho moggallāna, sassato lokoti. ? Avyākataṃ kho etaṃ vaccha, bhagavatā. "Sassato loko" ti. Kiṃ pana bho moggallāna, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti? Etampi kho vaccha, avyākataṃ bhagavatā: "neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇā" ti.

Ko nu kho bho moggallāna hetu ko paccayo yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ puṭṭhānaṃ evaṃ vyākaraṇaṃ hoti;

"Sassato lokoti vā, asassato lokoti vā antavā lokoti vā, anantavā lokoti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti vā aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti vā, hoti tathāgato parammaraṇāti vā, na hoti tathāgato parammaraṇāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipi" ti?

[PTS Page 397] [\q 397/] aññatitthiyā kho vaccha, paribbājakā rūpaṃ attato samanupassati. Rūpavantaṃ vā attānaṃ, attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ. Vedanaṃ attato samanupassati. Vedanāvantaṃ vā attānaṃ, attani vā vedanaṃ, vedanāsmiṃ vā attānaṃ. Saññaṃ attato samanupassati, saññāvantaṃ vā attānaṃ, attani vā saññāṇaṃ, saññāṇasmiṃ vā attānaṃ. Saṅkhāre attato samanupassati. Saṅkhārevantaṃ vā attānaṃ, attani vā saṅkhāre, saṅkhārasmiṃ vā attānaṃ. Viññāṇaṃ attato samanupassati, viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, attani vā viññāṇaṃ, viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. Tasmā tathāgatassa evaṃ phuṭṭhassa na evaṃ vyākaraṇaṃ hoti:

"Sassato lokoti vā, asassato lokoti vā antavā lokoti vā, anantavā lokoti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti vā aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti vā, hoti tathāgato parammaraṇāti vā, na hoti tathāgato parammaraṇāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipi" ti?

[BJT Page 700] [\x 700/]

Tathāgato ca kho vaccha, arahaṃ sammāsambuddho na rūpaṃ attato samanupassati. Na rūpavantaṃ vā attānaṃ, na attani vā rūpaṃ, na rūpasmiṃ vā attānaṃ. Na vedanaṃ attato samanupassati. Na vedanāvantaṃ vā attānaṃ, na attani vā vedanaṃ, na vedanāsmiṃ vā attānaṃ. Na saññaṃ attato samanupassati, na saññāvantaṃ vā attānaṃ, na attani vā saññāṇaṃ, na saññāṇasmiṃ vā attānaṃ. Na saṅkhāre attato samanupassati. Na saṅkhārevantaṃ vā attānaṃ, na attani vā saṅkhāre, na saṅkhārasmiṃ vā attānaṃ. Na viññāṇaṃ attato samanupassati, na viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, na attani vā viññāṇaṃ, ka viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. Tasmā tathāgatassa evaṃ phuṭṭhassa na evaṃ vyākaraṇaṃ hoti:

"Sassato lokotipi, asassato lokotipi antavā lokotipi, anantavā lokotipi taṃ jīvaṃ taṃ sarīrantipi aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīrantipi, na hoti tathāgato parammaraṇātipi, na hoti tathāgato parammaraṇātipi, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇātipi, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipi, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipi" ti.

Acchariyaṃ bho moggallāna, abbhutaṃ bho moggallāna, yatra hi nāma satthu ca sāvakassa ca atthenattho vyañjanena vyāñjanaṃ saṃsandissati samessati na vihāyissati yadidaṃ aggapadasmiṃ idānāhaṃ bho moggallāna, samaṇaṃ gotamaṃ upasaṅkamitvā etamatthaṃ āpucchiṃ. Samaṇopi me gotamo etehi padehi etehi vyañjanehi etamatthaṃ vayākāsi seyyathāpi bhavaṃ moggallāno. Acchariyaṃ bho moggallāna, abbhutaṃ bho moggallāna, yatra hi nāma satthu ca sāvakassa ca atthenattho vyāñjanena vyañjanaṃ saṃsandissati samessati na vibhāyissati yadidaṃ aggapadasminti.

10. 1. 9

Kutuhalasālāsuttaṃ

2284. [PTS Page 398] [\q 398/] atha kho vacchagotto paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho vacchagotto paribbājako bhagavantaṃ etadavoca: purimāni bho gotama divasāni purimatarāni sambahulānaṃ nānātitthiyaṃ-1. Samaṇabrāhmaṇaṃ paribbājakānaṃ kutuhalasālāyaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarā kathā udapādi.

Ayaṃ kho pūraṇo-2. Kassapo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yayassi titthakaro sādhusammato bahujanassa. Sopi sāvakaṃ abbhatītaṃ kālakataṃ uppattisu-3. Vyākaroti: asu amutra uppanno-4. Asu amutra uppannoti. Yo-5. Pissa sāvako uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto, tampi sāvakaṃ abbhatītaṃ kālakataṃ uppattisu vyākaroti: asu amutra uppanno, asu amutra uppannoti.

1. Nānātitthiyānaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ paribbājikānaṃ - machasaṃ Aññatitthiyānaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ paribbājakānaṃ - syā.
2. Purāṇo - sī 1, 2.
3. Uppattīsu - machasaṃ syā.
4. Uppanno - machasaṃ syā.
5. So - sī, 1, 2.

[BJT Page 702] [\x 702/]

Ayampi kho makkhaligosālo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassi titthakaro sādhusammato bahujanassa. Sopi sāvakaṃ abbhatītaṃ kālakataṃ uppattisu vyākaroti: asu amutra uppanno asu amutra uppannoti. Yo, pissa sāvako uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto, tampi sāvakaṃ abbhatītaṃ [PTS Page 399] [\q 399/] kālakataṃ uppattisu vyākaroti: asu amutra uppanno, asu amutra uppannoti.

Ayampi kho nigaṇṭho nātaputto-1 saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassi titthakaro sādhusammato bahujanassa. Sopi sāvakaṃ abbhatītaṃ kālakataṃ uppattisu vyākaroti: asu amutra uppanno asu amutra uppannoti. Yo;pissa sāvako uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto, tampi sāvakaṃ abbhatītaṃ kālakataṃ uppattisu vyākaroti: asu amutra uppanno, asu amutra uppannoti.

Ayampi kho sañjayo bellaṭṭhiputto-3. Saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassi titthakaro sādhusammato bahujanassa. Sopi sāvakaṃ abbhatītaṃ kālakataṃ uppattisu vyākaroti: asu amutra uppanno asu amutra uppannoti. Yo"pissa sāvako uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto, tampi sāvakaṃ abbhatītaṃ kālakataṃ uppattisu vyākaroti: asu amutra uppanno, asu amutra uppaninoti.

Ayampi kho sañjayo pakudho kaccāyano-3. Saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassi titthakaro sādhusammato bahujanassa. Sopi sāvakaṃ abbhatītaṃ kālakataṃ uppattisu vyākaroti: asu amutra uppanno asu amutra uppannoti. Yo,pissa sāvako uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto, tampi sāvakaṃ abbhatītaṃ kālakataṃ uppattisu vyākaroti: asu amutra uppanno, asu amutra uppannoti.

Ayampi kho ajito kesakambalo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassi titthakaro sādhusammato bahujanassa. Sopi sāvakaṃ abbhatītaṃ kālakataṃ uppattisu vyākaroti: asu amutra uppanno, asu amutra uppannoti. Yo"pissa sāvako uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto, tampi sāvakaṃ abbhatītaṃ kālakataṃ uppattisu vyākaroti: asu amutra uppanno, asu amutra uppannoti.

Ayampi kho samaṇo gotamo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassi titthakaro sādhusammato bahujanassa. So'pi sāvakaṃ abbhatītaṃ kālakataṃ uppattisu vyākaroti: asu amutra uppanno, asu amutra uppannoti. Yo pissa sāvako uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto, tampi sāvakaṃ abbhatītaṃ kālakataṃ uppattisu vyākaroti: asu amutra uppanno, asu amutra uppannoti. Api ca kho naṃ evaṃ vyākaroti: "acchecchi taṇhaṃ vivattayi-4. Saññojanaṃ sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassā" ti. Tassa mayhaṃ bho gotama ahudeva kaṅkhā ahu vicikicchā kathannāma-5. Samaṇassa gotamassa dhammo abhiññeyyo.

Alaṃ hi te vaccha, kaṅkhituṃ alaṃ vicikicchitu, kaṅkhanīye ca pana te ṭhāne vicikicchā uppannā. Sa upādānassa kho' haṃ vaccha uppattiṃ paññāpemi, no anupādānassa; seyyathāpi vaccha, aghi saupādāno jalati, no anupādāno: evameva kho'haṃ vaccha saupādānassa uppattiṃ paññāpemi, no anupādānassāti. Yasmiṃ pana bho gotama samaye acchi vātena khitto durampi gacchati, imassa-6 pana bhavaṃ gotamo kiṃ upādānasmiṃ paññāpetīti. Yasmiṃ vaccha samaye acci vātena khittā durampi gacchati, tamahaṃ vātupādānaṃ vadāmi. -7. Vātohissa vaccha tasmiṃ samaye upādānaṃ hotīti.

[PTS Page 400] [\q 400/] yasmiñca pana bho gotama, samaye imañca kāyaṃ nikkhipati, satto ca aññataraṃ kāyaṃ anuppanno-8. Hoti, imassa pana bhavaṃ gotamo kiṃ upādānasmiṃ paññāpeti? Yasmiṃ kho vaccha samaye imañca kāyaṃ nikkhipati, satto ca aññataraṃ kāyaṃ anuppanno hoti, tamahaṃ taṇhūpādānaṃ vadāmi. Taṇhāhissa vaccha tasmiṃ samaye upādānaṃ hotīti.

1. Nāṭaputto - machasaṃ, syā
2. Belaṭṭha - machasaṃ syā.
3. Pakudho - [P. T. S.]
4. Vāvattayi - aññatra
5. Kathañhi - syā. [P. T. S.]
6. Imissa - syā.
7. Paññāpemi - syā. Machasaṃ
8. Anuppanno - sī 1, 2.
9. Taṇhā samaṅgissa - sī 1, 2.

[BJT Page 704] [\x 704/]

10. 1. 10

Atthattasuttaṃ

2285. Atha kho vacchagotto paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho vacchagotto paribbājako bhagavantaṃ etadavoca: kinnu kho bho gotama, atthattāti. Evaṃ vutte bhagavā tuṇhi ahosi. Kiṃ pana bho gotama, natthattāti. Dutiyampi kho bhagavā tuṇhi ahosi. Atha kho vacchagotto paribbājako uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho āyasmā ānando acirapakkante vacchagotte paribbājake bhagavantaṃ etadavoca: kinnu kho bhante bhagavā vacchagottassa paribbājakassa pañhaṃ puṭṭho na vyākāsīti.

Ahañca ānanda vacchagottassa paribbājakassa atthattāti puṭṭho samāno atthattāti vyākareyyaṃ, ye te ānanda samaṇabrāhmaṇā sassatavādā, tesametaṃ laddhi abhavissa. Ahañca ānanda vacchagottassa paribbājakassa natthattāti puṭṭho samāno natthattāti vyākareyyaṃ. Ye te ānanda [PTS Page 401] [\q 401/] samaṇabrāhmaṇā ucchedavādā, tesametaṃ laddhi abhavissa. Ahañca ānanda, vacchagottassa paribbājakassa atthattāti puṭṭho samāno atthattāti vyākareyyaṃ, apinu me taṃ ānanda, anulomaṃ abhavissa ñāṇassa uppādāya. Sabbe dhammā-1. Anattāti no hetaṃ bhante. Ahañca ānanda-2. Vacchagottassa paribbājakassa natthattāti puṭṭho samāno natthattāti vyākareyyaṃ, sammūḷhassa ānanda, vacchagottassa paribbājakassa bhiyyo sammohāya abhavissa: ahu vā me nūna pubbe attā, so etarahi natthīti.

10. 1. 11

Sabhiyasuttaṃ

2286. Ekaṃ samayaṃ āyasmā sabhiyo kaccāno ñātike viharati giñjakāvasathe atha kho vacchagotto paribbājako yenāyasmā sabhiyo kaccāno tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmatā sabhiyena kaccānena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho vacchagotto paribbājako āyasmantaṃ sabhiyaṃ kaccānaṃ etadavoca:

1. Upādāya sabbo dhammo - sī 1, 2.
2. Ahañcānanda - sīmu, 1, 2.

[BJT Page 706] [\x 706/]

Kinnu kho bho kaccāna hoti tathāgato parammaraṇāti. Avyākataṃ kho etaṃ vaccha, bhagavatā "hoti tathāgato parammaraṇā" ti. Kiṃ pana bho kaccāna na hoti tathāgato parammaraṇāti. Etampi ko vaccha avyākataṃ bhagavatā "na hoti tathāgato parammaraṇā" ti. Kinnu kho bho kaccāna hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇāti. Avyākataṃ kho etaṃ vaccha bhagavatā "hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇā" ti. [PTS Page 402] [\q 402/] kiṃ pana bho kaccāna neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti etampi kho vaccha avyākataṃ bhagavatā "neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇā" ti.

Kinnu kho bho kaccāna, hoti tathāgato parammaraṇāti iti puṭṭho samāno avyākataṃ kho etaṃ vaccha bhagavatā "hoti tathāgato parammaraṇā" ti vadesi. Kiṃ pana bho kaccāna na hoti tathāgato parammaraṇāti iti puṭṭho samāno etampi kho vaccha avyākataṃ bhagavatā "na hoti tathāgato parammaraṇā" ti vadesi. Kinnu kho bho kaccāna, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇāti iti puṭṭho samāno avyākataṃ kho etaṃ vaccha bhagavatā "hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇā" ti vadesi. Kiṃ pana bho kaccāna, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti iti puṭṭho samāno etampi kho vaccha avyākataṃ bhagavatā: "neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇā" ti vadesi. Ko nu kho bho kaccāna hetu ko paccayo yena taṃ avyākataṃ samaṇena gotamenāti.

Yo ca āvuso, -1. Hetu yo ca paccayo paññāpanāya: rūpīti vā arūpīti vā saññīti vā asaññīti vā nevasaññīnāsaññīti vā, so ca hetu so ca paccayo sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ aparisesaṃ nirujejhayya, kena naṃ paññāpayamāno paññāpeyya, "rūpīti vā arūpīti vā saññīti vā asaññīti vā nevasaññīti nā saññīti vā" ti.

1. Vaccha - machasaṃ

[BJT Page 708] [\x 708/]

Kīvaciraṃ pabbajito' si bho kaccānāti na ciraṃ āvuso, tīṇi vassānīti. Yassapassa āvuso, etamettakena, ettakameva tampassa bahu ko pana vādo eva-1. Abhikkanteti.

Abyākatavaggo paṭhamo.

Tatruddānaṃ:

Khemā anurādhopagataṃ samudaya pema ārāmaṃ,
Āyatana khandhaṃ kutuhalasālā atthatto sabhiyena cāti.
[PTS Page 403] [\q 403/] abyākatasaṃyuttaṃ samattaṃ.
Saḷāyatanavagge saṃyutta uddānaṃ:
Salāyatana vedanā mātugāmo jambukhādako
Sāmaṇḍo moggallāno citto gāmaṇī saṅkhataṃ abyākatanti
Dasabalaselappabhavā nibbānamahāsamuddapariyantā
Aṭṭhaṅga maggasalilā jinavacananadī ciraṃ vahatuti.

Salāyatanavaggo niṭṭhito.

1. Evaṃ - syā. Machasaṃ.